Neredzīgie gaida asistentus

Šādas tiesības 1. grupas redzes invalīdiem, kas nesaņem kopšanai nepieciešamo valsts pabalstu, garantē jaunais Invaliditātes likums, bet, kamēr Saeima nav apstiprinājusi nākamā gada budžetu, grūti spriest, vai iecerētais piepildīsies.

Lielas skaidrības par jauninājumu nav arī tādēļ, ka  nav apstiprināts Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā organizēs palīdzību neredzīgajiem. Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Elīna Ciemiņa: «Jautājums par asistenta pakalpojumu nodrošināšanu personām ar redzes invaliditāti atkarīgs no 2011. gada budžeta sastādīšanas principiem un iespējām valsts budžeta konsolidācijas procesā tomēr rast finansējumu jaunajam pakalpojumam.»

Par asistentiem, kā paredz Ministru kabineta noteikumu projekts, gādās Sociālais dienests, bet pastāv iespēja, ka šo pienākumu deleģēs Latvijas Neredzīgo biedrībai.  Visticamāk, neredzīgais pats varēs izvēlēties asistentu – tādējādi, izejot ārpus mājas, cilvēks jutīsies drošāk.

Asistentam jābūt uzticamai personai, kam var atklāt savu juridisko dokumentu un veselības stāvokļa nianses, jo viņš palīdzēs neredzīgajam gan bankā, gan vēlēšanu iecirknī, gan ārsta kabinetā utt. 1. redzes invalīde Inita Ozoliņa: «Neredzīgie ar nepacietību gaida jauninājumu, jo tas patiešām ir nepieciešams – īpaši vientuļiem cilvēkiem.

Lai gan arī tiem, kam ir ģimene, noderēs asistentu palīdzība, jo dažādu formalitāšu kārtošana un iepirkšanās parasti notiek tad, kad citi strādā.» Nākamgad, pēc valsts solītā, neredzīgie asistentus pakalpojumus varēs izmantot līdz 10, bet, sākot no 2013. gada 1. janvāra – līdz 40 stundām nedēļa, turklāt paredzams, ka tad asistenti palīdzēs ne tikai 1., bet arī 2. grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem, kas būs saņēmuši Valsts komisijas ieteikumu.           

Aija Vesele

Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas vadītāja

– Šodien, Starptautiskajā baltā spieķa dienā, pateicos visiem ventspilniekiem, kas izprot neredzīgos un palīdz viņiem – gan izpalīdzīgajiem šoferiem un pārdevējiem, gan pašvaldības un valsts iestāžu darbiniekiem.

Neredzīgajiem ļoti nepieciešams atbalsts, jo, nonākot nezināmā vidē, kas sākas tūdaļ aiz mājas durvīm, viņi sastopas ar daudzām  grūtībām, saistītām, piemēram, ar ielas šķērsošanu un iepirkšanos. Daudzi redzes invalīdi izvairās iziet no dzīvokļa, jo saprot, ka pašu spēkiem netiks galā, un tad sākas depresija, no mazkustīga dzīves veida padziļinās veselības problēmas.

Vienam kungam, kam bija paaugstināts asinsspiediens, tas normalizējās, kad viņš sāka apmeklēt mūsu biedrībā uzstādīto trenažieri. To varējām iegādāties, pateicoties tam, ka esam iesaistījušies četrus gadus ilgā Eiropas Savienības finansētā projektā par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstību.

Nu neredzīgie biedrības telpās mācās gatavot maltītes, apgūst floristiku, piedalās psiholoģes vadītās nodarbībās. Savā pulkā jūtamies labi un omulīgi, bet jāpanāk vēl lielāka integrācija, jāizglīto sabiedrība, lai cilvēki zina, kā palīdzēt redzes invalīdam. Lai nav tā, kā gadījās kādai tantītei, ko veda pie acu ārsta. Viens palīgs viņu stūma no aizmugures, otrs vilka no priekšas, bet šāda grūstīšana ir lieka.