Stirnām garšo kapu krizantēmas

Arī citus interesē, kāpēc ap Meža kapiem nav uzbūvēts žogs? Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks neslēpj, ka Meža kapi iežogoti tikai daļēji. Viņš uzskata, ka platībās, kurās šobrīd apbedījumi nenotiek, žogs nav nepieciešams, jo gadu gaitā tas bojājas, tā remonts prasītu liekus izdevumus, turklāt nākamgad Meža kapos plānots izbūvēt apkalpes ceļu ar vairākiem atzariem, un tad tikšot iežogota visa Mežu kapu teritorija – 23,5 ha platībā.

Meža kapi, tāpat kā liela daļa citu Ventspils mūžības atdusas vietu, izveidotas priežu mežu audzēs, ko papildina arī cilvēka roku veikti stādījumi. Savukārt meža dzīvnieki arvien vairāk pietuvojas apdzīvotajām vietām – kā saprazdami, ka pilsētas teritorijā tos neapdraud mednieki, turklāt arī barības netrūkst.

Un, tā kā Meža kapu teritorija iežogota daļēji – tur, kur izvietoti apbedījumi, uzbūvēts aptuveni metru augsts žogs –, taču vēl neapgūtajās platībās pie apvedceļa Saules ielas pusē žoga nav, stirnām un zaķiem nekas nekavē iekļūt kapos. Un, ņemot vērā, ka Meža kapu platībām cieši piekļaujas krūmiem un lapu kokiem aizaugusī kādreizējā atkritumu izgāztuve, stirnām nemaz nav jādodas projām, jo tur tās atrod sev labas un drošas paslēptuves. 

Aplūkojot nesen izveidotās kopiņas Meža kapos, labi redzams, ka tās apmeklējuši meža iemītnieki – stirnas. Par to liecina gan dzīvnieku pēdu nospiedumi smiltīs, gan  kāti bez ziedu galviņām. Redzams, ka stirnas īpaši iecienījušas krizantēmas un neļķes, dažviet tās apēdot, bet citur atstājot neskartas. Kā panākt, lai dzīvnieki no meža nenāktu kapu teritorijā? – to vaicāju Jurim, kas atnācis apkopt dēla kapu.

«Bēres notika februārī, tad  stirnas apēda visas puķes. Taču vasarā tās nenāca,» stāsta vīrietis. Ko darīt, lai pasargātu atnestos ziedus, Juris nevar pateikt. Stirna metru augstajam žogam mierīgi pārlec pāri. «Tie ir meža dzīvnieki, ko tur dusmoties? Galvenais ir atnākt un pieminēt aizgājēju,» uzskata vīrietis.

Varbūt divu metru augsts iežogojums aizkavētu puķu ēdājus, un ja vēl to papildinātu ar dzeloņstieplēm... Bet varbūt pret savvaļas dzīvniekiem nevērsties kā pret kapu apgānītājiem, bet šo jautājumu apcerēt filozofiski.

Stirnas atstājušas pēdu nospiedumus un puķu kātus bez ziedu galviņām.

Foto: Juris Ģigulis