Piedalīšanās vēlēšanās ir kristieša pienākums

«Iedomājieties, kas notiks ja visi valdīs, – tad būs anarhija, tādēļ mums ir jāvēl, turklāt kā tu vari kādam pēc tam kaut ko pieprasīt un kādu kritizēt, ja neesi balsojis?» retoriski vaicā Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīcas priesteris Juris Krisūns. Domājot, par ko balstot, viņš vairāk paļaujas uz intuīciju, jo papīrs, uz kura uzrakstīta partijas programma, pacieš visu.

«Noteikti zinu, par ko nebalsošu – tā ir Vienotība un Pirmā partija. Jā, tur ir kristieši, pat lokomotīves ir kristieši, bet viņu vārdi bieži neatbilst darbiem. Līdz šai dienai esmu apsvēris iespēju balsot par vēlēšanu apvienību, kurā ir daudz ventspilnieku, kas jau bijusi pie varas un, vienkārši sakot, nav sasmērējusies. Svarīgi arī, lai cilvēks ne tikai runā, bet arī dara.

Citi saka, jā, bet Lembergu tiesā, tomēr viņš arī dara. Kad pie manis uz Ventspili atbrauc ciemiņi, viņi pamana pilsētas sakārtotību.» Sarunājoties ar saviem draudzes locekļiem, Tēvs Juris aicina piedalīties vēlēšanās, bet nenorāda, par ko jābalso. Tas katram jālemj pašam, tāpat kā ievēlētajiem politiķiem pašiem vajadzētu saprast, ka ārišķīga solījumu došana dievnamos negarantē viņu darbošanos saskaņā ar Dieva gribu.

«Tanī pat laikā vajag novērtēt un apzināties, ka šo zemi mums devis Dievs. Dažreiz, kad braucu pa Poliju, man ir kauns par to, ka mēs neapstrādājam katru zemes gabalu, kā to dara poļi, kas nejautā, vai tas ir izdevīgi. Mēs, latvieši, bieži uzskaitām to, kas mums pienākas, protam paprasīt pabalstus, bet varbūt tepat blakus ir lauks, ko varētu apstrādāt un izaudzēt kartupeļus – kaut vai pašu iztikšanai.»     

Katoļu Baznīca, atgādina Tēvs Juris, nejaucas politikā un priesteri nekandidē vēlēšanās, tomēr viņi, būdami valsts pilsoņi, ir tiesīgi izteikties, ja valstī notiekošais ir pretrunā ar Kristus mācību: «Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir dzīvības svētums, otrs – viendzimuma laulību legalizēšana, kas ir pret Dieva likumiem.

Kāpēc daudzbērnu ģimenes nerīko gājienus un nepievērš sev uzmanību? Tām nav laika skriet pa ielām un kaut ko sludināt, jo jārūpējas par bērniem. Valdībai vajadzētu vairāk uzmanības veltīt sociālo jautājumu risināšanai, atbalstot gan ģimenes ar bērniem, gan pensionārus.»