Meža zvēri uz ceļa

Kā tas mēdz būt līdzīgos gadījumos, saskaroties ar kādu situāciju personīgi, ir vēlme iedziļināties, kas līdz šim ticis darīts problēmas mēroga apzināšanā un risinājumu meklēšanā.

Statistika liecina, ka pieaug ziņojumu skaits par notriektiem savvaļas dzīvniekiem. Latvijas Valsts ceļu publicētie Valsts meža dienesta dati liecina: ja 2024. gadā līdz septembra vidum bija reģistrēti 694 notriekti dzīvnieki, tad 2025. gadā attiecīgajā laika periodā to skaits bija sasniedzis 987. Visbiežāk – 549 gadījumos pērn minētajā periodā – tika notriektas stirnas (394 gadījumi 2024. gadā), un 2025. gadā šajā periodā notriekts arī 91 alnis (gadu iepriekš – 80).

Rudenī dzīvniekus uz autoceļiem var sastapt biežāk, jo aļņiem un citiem pārnadžiem sācies riesta laiks un viņi vairāk pārvietojas, tāpēc autovadītājiem ir jābūt jo īpaši modriem.

Šī nav tikai Latvijas problēma. Piemēram, Vācijas apdrošinātāji 2024. gadā reģistrējuši aptuveni 276 tūkstošus sadursmju ar savvaļas dzīvniekiem, par kurām atlīdzībās izmaksāja vairāk nekā 1,1 miljardu eiro. Protams, abu valstu statistiku nevar tieši salīdzināt: atšķiras gan mērogs, gan uzskaite. Taču tā liek atcerēties par to, kā ar šo problēmu cīnās citur. Dodoties braucienos pa citām valstīm, ierasta ainava daudzviet ir desmitiem kilometru gari nožogojumi un pārejas meža zvēriem. Zviedrijas dati liecina, ka savvaļas dzīvnieku žogi kombinācijā ar drošām pārejām dzīvniekiem var samazināt sadursmju skaitu par 80–95 procentiem.

Arī Latvijā šajā jomā ir iestrādes un pozitīvi piemēri. Piemēram, atklājot Ķekavas apvedceļu 2023. gadā, Latvijas Valsts ceļi ziņoja par ierīkotiem 27 kilometriem dzīvnieku žoga.

Pirms vairākiem gadiem kā alternatīvu risinājumu sāka izmēģināt meža zvēru atbaidīšanu no šosejas ar skaņu. Uz Ventspils šosejas posmā starp Ķemeru mežu un Ozolpili septiņu kilometru garumā izvietoja signālstabiņus ar ierīcēm, kas radīja meža zvēru ausīm netīkamu skaņu, – cerībā, ka tas atturēs dzīvniekus no šosejas šķērsošanas. Eksperiments neizrādījās veiksmīgs – daudzas ierīces tika nozagtas, nolauztas vai bojātas sniega tīrīšanas laikā un, pats galvenais, tās neatturēja dzīvniekus no ceļa šķērsošanas tā, kā tas bija iecerēts. Statistiskais uzlabojums, pēc Latvijas Valsts ceļu atzinuma, bijis ļoti nevienmērīgs un niecīgs.

Neveiksmīgais eksperiments ir iemesls ilgtermiņa perspektīvā turpināt meklēt iedarbīgāku risinājumu, jo ar aicinājumu šoferiem braukt uzmanīgāk vien, šķiet, varētu būt nepietiekami.