Mīlestībā jau desmit gadu

Viņa domāja par baznīcas celtniecību, viņš – par mācītāja aicinājumu, bet izrādījās, ka to var apvienot. Šovasar Brūkleņu ģimene svinēja desmito dzimšanas dienu.

Tagad dzīvesbiedri ar bērniem Harisu un Hesedu atgriezušies Īrijā, kur Uģi aizvedusi kalpošana un viņš vada latviešu draudzi, bet nākamā gada sākumā ģimene atkal plāno dzīvot Latvijā. Kalpojot Dievam, Brūklenes ir gatavi dažādiem izaicinājumiem, svarīgākais – būt kopā –, jo tad neviens uzdevums un pārbaudījums nav par grūtu. 

Pirmo reizi Uģis un Harina satikās 1993. gadā Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā. «Toreiz citu cilvēku vidū pamanīju aktīvu jaunkundzi, kura pieskrēja pie viena, pie otra un arī pie manis. Lai gan katram cilvēkam Harina pateica tikai dažus vārdus, tie, tāpat kā viņa, bija dziļi un piepildīti,» atceras Uģis.

Savukārt viņa sieva neslēpj, ka sākumā neslēpj, ka viņu kaitinājusi Uģa uzvedība, izskats un daudzas rakstura īpašības. Pēc kāda laika, sapratis, ka Harina viņu sākusi interesēt ne tikai kā māsa Kristū, bet arī kā simpātiska jauniete, topošais teologs

ilgi šaubījās, vai mācītājs var dibināt ģimeni. Viņš ļoti cienīja bezlaulībā dzīvojošo profesoru Robertu Feldmani, kurš vairākkārt izteicies, ka teologiem labāk palikt neprecētiem.

«Gribēju līdzināties savam garīgajam padomdevējam, respektēju viņa viedokli, tādēļ izvēle bija ļoti grūta. Bakalaura darbā atspoguļoju Mārtiņa Lutera izpratni par laulību, vaicāju padoma saviem amata brāļiem. Jutos kā autobraucējs, kurš nevar izšķirties – spiest gāzes vai bremžu pedāli.»

Mācītājs Guntis Kalme, ko Harina un Uģis aicināja vedējos, teica, ka mīlestības vadīts mācītājs drīkst precēties. Puisim kā akmens novēlies no sirds. Savu nodomu viņš paziņojis arī profesoram Feldmanim. Uģim par brīnumu, visu cienītais teologs apkampis jaunekli un iesaucies: «Mīļais dēls, es par tevi priecājos! Lai Dievs tevi svētī!»

Tēva svētību Brūklenes jūt katrā solī – gan darot lielus, gan mazus darbus. Dievs viņiem sūtījis brīnišķīgus bērnus un devis neparastu kalpošanu. Arī   tālu prom no mājām vīrs un sieva pratuši saglabāt dzirksteļojošu mīlestību. «Ar gadiem, izjūtas, protams, mainās, bet, par laimi, uz labo pusi.  Attiecības kļūst vēl dziļākas, piesātinātākas, saprotam viens otru no pusvārda. Kad atgriezīsimies mājās, gribētu palīdzēt citām ģimenēm, attīstot daudzpusīgu  atbalsta centru izveidi dažādās Latvijas vietās, lai stiprinātu un veicinātu veselīgas attiecības visas dzīves garumā,» 

saka Harina.                  

Uģis, Harina, Heseda un Hariss atpūtas brīdī Latvijā.