Dome: Jaunajā Būvniecības likumā nav ievērots interešu saskaņotības un atklātības princips (VIDEO)

Līdz ar to tiek ignorēti divi no valdības definētajiem būvniecības nozares politikas pamatprincipiem - interešu saskaņotības un atklātības princips -, tāds viedoklis šodien izskanēja Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") organizētajā preses konferencē.

"Jaunais Būvniecības likums neparedz pašvaldībām tiesības organizēt publisko apspriešanu par ne viena veida objektu," preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože.

Jaunais likums paredz, ka publiskās apspriešanas pašvaldības organizē vēl teritorijas plānošanas periodā, kas, pēc Božes domām, nav pareizi.

"Tajā momentā, kad mēs to dokumentu apspriedām, mēs jau neredzam faktisko objektu. Tur jau ir tikai galvenie rādītāji - transporta piekļuve, infrastruktūra. Par ko tad lai cilvēki [publiskajā apspriešanā] runā? Viņi jau nav profesionāļi," norādīja Bože.

"Mēs uzskatām, ka šie divi [interešu saskaņotības un atklātības] principi tiek ignorēti, jo katram pašvaldības iedzīvotājam ir tiesības izteikt savu viedokli," uzsvēra Bože.

Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs norādīja, ka joprojām ir daudz neskaidrību par jauno Būvniecības likumu, jo tas atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem, kas vēl nav pieņemti. Vispārīgie būvnoteikumi reglamentēs ēku un būvju būvniecību, bet speciālie noteikumi - ceļu, dzelzceļa, hidrotehnisko u.tml. būvju būvniecību. "No tās kārtības būs atkarīgs, cik droša būs būvniecība un kāda būs kvalitāte," skaidroja Bože. Viņaprāt, būvniecības likumu vajadzēja skatīt un pieņemt kopā ar attiecīgajiem MK noteikumiem.

"Tiem noteikumiem vajadzēja jau būt spēkā, jo jāgatavojas to ieviešanai. Nevar manā vārdadienā, 29. janvārī, tos izsniegt un no 1.februāra pēc tiem sākt strādāt," norādīja Lembergs. Tam piekrīt arī domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs: "Lai darbinieki kvalitatīvi strādātu, viņiem arī ir jābūt gataviem - jāsaprot, kas tajos noteikumos ir."

Bože atzina, ka ar nepacietību gaida noteikumu pieņemšanu, lai saprastu, vai, piemēram, atkal tiks pieļauts būvniecības laikā veikt grozījumus tehniskajos noteikumos attiecībā uz nesošajām konstrukcijām, pasūtītājam vienojoties ar projektētāju, bet neinformējot par to pašvaldības būvvaldi un neveicot atkārtotu ekspertīzi.

Jaunais likums paredz, ka nolūkā mazināt birokrātiskos šķēršļus pašvaldībā vairs nebūs nepieciešams saņemt plānošanas un arhitektūras uzdevumu, lai varētu sākt projektēšanu. "Cilvēks atnāks uz būvvaldi ar jau faktiski gatavu projektu," atzina Bože, norādot, ka šāda kārtība procesu, viņaprāt, tikai sarežģīs.

"Ja projektētājs pirms tam būs izlasījis saistošos apbūves noteikumus un citus noteikumus, tad pasūtītājam būs paveicies. Daudzi projektētāji diemžēl to nedara, un tad būsim spiesti pateikt, ka tas, ko viņš atnesis, nekam neder un to vajag izstrādāt par jaunu, bet projektētājam viņš jau būs samaksājis. Es uzskatu, ka jebkurā gadījumā mums būs dubults darbs, jo jaunajā likumā pateikts, ka jebkurš var griezties būvvaldē, lai saņemtu uzziņu. Tad tie gudrākie nāks uz pašvaldību un prasīs uzziņu. Tā uzziņa faktiski būs plānošanas un arhitektūras uzdevums," atzina Bože.

LETA