Septembrī PSIA Ventspils nekustamie īpašumi informācijas dienas tēma bija dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas aprēķina kārtība. Šobrīd norit darbs pie pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas nākamajam gadam, tai skaitā tiek plānoti nepieciešamie remontdarbi.

Iedzīvotāji piedalās apspriešanā

Pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi (VNĪ) pilsētā apsaimnieko 177 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Ar 38 dzīvojamo namu dzīvokļu īpašniekiem, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, VNĪ ir noslēgts koplīgums par pārvaldīšanu. Šo māju dzīvokļu īpašnieki paši nosaka pārvaldīšanas maksas aprēķina kārtību un apmēru atkarībā no tā, kādi darbi ir ieplānoti nākamajā gadā. Pārējos 139 namus VNĪ apsaimnieko, pamatojoties uz likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, jo privatizēto dzīvokļu īpašnieki šajās mājās nav pārņēmuši pārvaldīšanas funkcijas, skaidro Ekspluatācijas daļas speciāliste Sarma Jansone. Pārvaldīšanas maksas aprēķina kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

Katru gadu līdz 1. aprīlim VNĪ informē dzīvokļu īpašniekus par faktiskajiem māju pārvaldīšanas ienākumiem un izdevumiem. Reizi gadā – pavasarī – tiek veikta arī dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju vizuālā pārbaude (mājas apsekošana). Saskaņā ar apsekošanas rezultātiem tiek plānoti remontdarbi, kas iekļaujami nākamā gada remontdarbu plānā. Savukārt, pamatojoties uz plānoto remontdarbu apjomu un citiem darbiem, kas saistīti ar mājas pārvaldīšanu, tiek aprēķināta namu pārvaldīšanas maksa, un par to tiek paziņots dzīvokļu īpašniekiem.

 

Par māju pārvaldīšanas izmaksām nākamajā gadā Ventspils nekustamie īpašumi dzīvokļu īpašniekus informēs līdz 15. oktobrim. 30 darba dienu laikā no paziņojumu saņemšanas dienas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar remontdarbu plānu un nepieciešamības gadījumā sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu – piekrīt vai nepiekrīt piedāvātajai maksājuma summai un piedāvātajiem remontdarbiem 2014. gadā. Ja ir kādas pretenzijas pret plānotajiem remontdarbiem vai mainās prioritātes, piemēram, izlemj nesiltināt gala sienu, bet veikt kāpņu telpu kosmētisko remontu, par to jāpaziņo pārvaldniekam, kas savukārt organizē šī jautājuma izskatīšanu kopsapulcē. Ja 30 darba dienu laikā VNĪ no iedzīvotājiem nesaņems nekādus iebildumus vai ierosinājumus, piedāvātais maksājums par māju pārvaldīšanu stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra, skaidro tehniskais direktors Valērijs Pļiskovs.

 

Tehniskā apkalpošana un remonts

Pagājušajā gadā VNĪ māju pārvaldīšanas vidējā maksa bija 0,30 Ls/m2. Pārvaldīšanas maksas apmērs dažādās mājās atšķīrās atkarībā no veicamo darbu apjoma, kā arī no remontdarbiem uzkrātās summas, tomēr kopumā šī maksājumu starpība nebija būtiska, uzsver Pļiskovs. Turklāt dzīvokļu īpašnieki, ja ir nepieciešams ātrāk sakrāt naudu nozīmīgāku remontu veikšanai, uz kādu noteiktu laiku var lemt palielināt pārvaldīšanas maksu.

 

Māju pārvaldīšanas maksā ietilpst sanitārā tīrīšana, mājas tehniskā apkope un remonts, administratīvie izdevumi un pārvaldnieka peļņa. Sanitārā tīrīšana izmaksā aptuveni 5–6 santīmus/m2. Šajā maksājumā ietilpst samaksa par sētnieka darbu, zāles pļaušanas un koku apzāģēšanas (ja tas ir nepieciešams) izmaksas, deratizācijas un dezinsekcijas pakalpojumi (grauzēju un kukaiņu likvidēšanas pasākumi), lielgabarīta atkritumu izvešana, inventāra izmaksas, speciālie līdzekļi un saimniecības inventārs sētniekiem.

 

VNĪ kopumā algo 41 sētnieku. Piemēram, sētnieka pienākums ir katru dienu rūpēties par piegulošās teritorijas tīrību, savukārt reizi nedēļā slaucīt un divas reizes mēnesī mazgāt kāpnes no pirmā līdz trešajam stāvam, bet reizi mēnesī – no trešā stāva un uz augšu. Divas reizes gadā sētniekam ir jānomazgā kāpņu telpā logi, pastkastes un lampas. Ja esošais sanitārās tīrīšanas režīms un/vai intensitāte neapmierina, iedzīvotājiem ir tiesības to mainīt.

 

Pārvaldīšanas maksājuma lielāko daļu veido māju tehniskā apkope un remonts. Tehniskajā apkopē ietilpst ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, siltumtīklu apkalpošana, ventilāciju, dūmvadu tīrīšana, liftu remonts 9-stāvu mājās. Ar māju pārvaldīšanu saistītie administratīvie izdevumi veido no 5 līdz 10 santīmiem/m2 no pārvaldīšanas maksas, savukārt pārvaldnieka peļņa no kopējā maksājuma uz 1 m2 ir 3%. Turklāt maksājumos ietilpst arī maksa par elektrību koplietošanas telpās, gāzes iekārtas pārbaude reizi piecos gados (maksā pēc faktiskās izpildes).

 

Mājas pārvaldīšanas maksā ietilpst arī tādi pakalpojumi, no kuriem iedzīvotāji var atteikties un veikt paši. Tāda, piemēram, ir pagalmu un kāpņu telpu sanitārā tīrīšana, norāda Pļiskovs.

 

Eiro ieviešana neietekmēs

Māju pārvaldīšanas jaunais maksājums stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī. Dažās mājās tas varētu pieaugt, citās – samazināties, atkarībā no ieplānoto darbu apjoma, uzsver Pļiskovs. Pāreja uz eiro pati par sevi nesadārdzinās maksu par namu pārvaldīšanu, sola VNĪ speciālisti. Tomēr jāņem vērā, ka maksājumu objektīvi ietekmēs dažu pakalpojumu sadārdzinājums, piemēram, lielgabarīta atkritumu izvešanas, elektrības cenas, kā arī minimālās darba algas palielināšana valstī no nākamā gada, saka Pļiskovs. Turklāt iedzīvotāji vēlas dzīvot skaistos un sakārtotos namos, tādēļ remontdarbu izdevumi netiks samazināti.

 

Maksa par māju pārvaldīšanu attiecas tikai uz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt neprivatizēto dzīvokļu īrnieki papildus maksā arī īres maksu par dzīvokli. Patlaban tiek izstrādāta jauna metodika dzīvokļu īres maksas noteikšanai pašvaldības dzīvokļos, informē Pļiskovs.

 

Valērijs Pļiskovs, Ventspils nekustamo īpašumu tehniskais direktors

– Nereti iedzīvotāji jautā: kāpēc mūsu mājā pārvaldīšanas un citu komunālo pakalpojumu maksa atšķiras no maksājumiem tādas pašas sērijas kaimiņu mājā. Namu pārvaldīšanas prakse ir pierādījusi, ka nav divu vienādu māju, tāpat kā nav divu vienādu problēmu māju pārvaldīšanā. Tādēļ katrā mājā, kuru pārvalda VNĪ, tiek īstenota individuāla pārvaldīšanas pieeja. Vienā mājā ir aktuāla elektroinstalācijas maiņa, bet citā – jumta remonts utt. VNĪ neplāno vienāda apjoma darbus visās mājās, jo situācija katrā no tām ir atšķirīga. Dažas mājas atrodas uz privātas zemes un iedzīvotājiem ir jāmaksā zemes nomas maksa. Tādu namu iedzīvotājiem ir grūtāk sakrāt līdzekļus remontdarbu veikšanai. Citiem ir liela piegulošā teritorija, līdz ar to iedzīvotājiem ir vairāk jāmaksā sētniekam par tās uzturēšanu kārtībā – jāpļauj zāle, jāvāc lapas, jātīra sniegs. Līdzās viena otrai var būt divas vienādas mājas, taču tām būs atšķirīgas piegulošās teritorijas, atšķirīgi tehniskie stāvokļi, atšķirīga iekšējo konstrukciju un komunikāciju nolietojuma pakāpe. Tāpat nemēdz būt arī vienādu darbu apjomu vienā un tajā pašā mājā dažādos gados. Vienā gadā to var būt vairāk, bet citā – mazāk, no tā ir atkarīgs pārvaldīšanas maksājuma apmērs katrā konkrētā periodā. Ja iedzīvotāji vēlas ātrāk sakrāt nepieciešamo naudas summu remontam, viņi ir ar mieru maksāt par mājas pārvaldīšanu nedaudz vairāk. Savukārt, ja apjomīgākie darbi ir izdarīti, maksu par mājas pārvaldīšanu var samazināt. Šos jautājumus var regulēt paši privatizēto dzīvokļu īpašnieki.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: