Vasaras sākumā Ventspils mežos čūskas sakodušas divus cilvēkus, bet rudens pusē krasi palielinājies ērču encefalīta slimnieku skaits. Toties ar sēnēm neviens nav saindējies.

Augustā un septembrī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas infekcijas slimību nodaļā

33 pacienti ārstējušies no ērču encefalīta ( diagnoze apstiprināta laboratoriski).

Savukārt slimnīcas neiroloģijas nodaļā bijis viens ērču encefalīta un viens Laima slimības pacients. Pagaidām nav gūts apstiprinājums vēl trīs slimnieku diagnozei, taču viss liecina, ka arī viņu veselības problēmas radušās mazā kaitēkļa kodiena rezultātā. Divi no visiem minētajiem slimniekiem bijuši bērni, bet pārējie – pieaugušie. Neviens no viņiem nav bijis vakcinējies pret ērču encefalītu. Un vēl – četri bērni un jaunieši infekcijas slimību nodaļā ārstējuši enterovīrusu izraisītu meningītu, divi – nenoteiktas izcelsmes meningītu.

Runājot par smago ērču izraisīto slimību, infekcijas slimību nodaļas vadītāja Gunta Andersone brīdina, ka no tās var pasargāt tikai vakcinācija. Varbūt aizvadītā ziema bijusi īpaši labvēlīga kaitēkļu izdzīvošanai, varbūt smagās finansiālās situācijas dēļ vakcinējas arvien mazāk cilvēku, bet varbūt tā ir vienkārši sagadīšanās, taču šovasar pacientu ar ērču encefalītu nodaļā bijis vairāk nekā iepriekšējos gados. Turklāt, pienākot rudenim, ērču aktivitāte nevis mazinās, bet, gluži otrādi, – pieaug.

Vakcinēšanās īstais laiks ir sezonas sākums – pavasaris. Tāpēc varbūt ir lietderīgi pa ziemu sakrāt naudiņu un vakcinēties, tādējādi pasargājot sevi no saslimšanas.

Šovasar ērces nav bijušas vienīgās, kas apdraud mežā gājējus.

Vasaras sākumā divi mūspuses cilvēki bija nejauši uzkāpuši Latvijas vienīgajai indīgajai čūskai odzei un saņēmuši attiecīgu atbildes reakciju – dzēlienu. Abi ārstējušies Ziemeļkurzemes slimnīcā. Lai sevi pasargātu no čūskām, zinātāji iesaka uz mežu doties ar gumijas zābakiem kājās un blīva auduma garajās biksēs.

Gods kam gods, sēnes mūspuses ļaudis pazīst, to dēļ neviens slimnīcā nav nonācis. Taču sēņošanas trakums turpinās. Lai arī turpmāk mūspuses ļaudis neatkārtotu smiltenieku kļūdu, bērzlapes vietā groziņā ieliekot balto mušmiri – otro indīgāko Latvijā sastopamo sēni –, uz mežu ejot, jāatceras, ka jālasa tikai pazīstamas sēnes. Turklāt – saindēties iespējams arī ar vecām un nepareizi uzglabātām sēnēm, tāpēc uzturā nevajadzētu lietot pāraugušas vai bojātas sēnes.

Kopumā Latvijā reģistrēti aptuveni 15 gadījumi, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti snieguši palīdzību cilvēkiem, kas saindējušies ar sēnēm. Divi cilvēki pēc sēņu maltītes nobaudīšanas miruši, bet piecgadīgai meitenītei Hamburgā (Vācija) veikta aknu transplantācija.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: