Biedrība „Par latu, pret eiro” var sākt vākt 30 000 pilsoņu parakstu, lai grozītu Satversmes 68. pantu, nosakot, ka ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī vēlētājiem referendumā būtu iespējams lemt par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES).

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdienas rītā reģistrēja divas no trim biedrības iesniegtajām iniciatīvām. Savukārt ierosinājums Satversmes 4. pantā ierakstīt, ka lats ir Latvijas nacionālā valūta, tika noraidīts. Visi šie priekšlikumi tika iesniegti ar mērķi apturēt eiro ieviešanu Latvijā.

CVK locekļi otrdienas rītā aptuveni stundu diskutēja par to vai reģistrēt biedrības „Par latu, pret eiro” iesniegtos grozījumus Satversmē. Reģistrācija ir nepieciešama, lai biedrība varētu sākt vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Kopumā tika iesniegtas trīs iniciatīvas, divas no kurām ir ļoti līdzīgas.

Biedrība cer, ka pēc šo izmaiņu apstiprināšanas būs iespējams rīkot referendumu par lata saglabāšanu. Tomēr ņemot vērā, ka lata saglabāšanai varētu būt nepieciešami pat divi referendumi - vispirms, lai apstiprinātu piedāvātās izmaiņas Satversmes 68. pantā, un tad, lai paturētu latu, visticamāk, šo procesu nevarēs pabeigt līdz šī gada beigām. Līdz ar to varētu sanākt, ka referendums par lata saglabāšanu notiks jau pēc eiro ieviešanas Latvijā.

To netieši atzīst arī biedrības „Par latu, pret eiro” pārstāvis Jānis Sils. „Galvenais, ko mēs gribētu pateikt: Latvijas Bankai katrā ziņā būtu neprātīgi steigties ar lata utilizēšanu. Varētu nākties tos drukāt no jauna pēc kāda laika,” norāda Sils.

Tā kā šo iniciatīvu Centrālā vēlēšanu komisija atbalstīja, biedrībai tagad ir nepieciešams savākt 30 000 vēlētāju parakstu.

Savukārt priekšlikumu grozīt Satversmes 4. pantu, ierakstot tajā, ka lats ir mūsu valsts nacionālā valūta, CVK noraidīja. Šo ieceri kritizēja arī vairāki juristi. Lai gan ne visi komisijas locekļi šajā balsojumā bija vienprātīgi, saka CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

„Balsojums par šo pantu dalījās septiņi pret divi. Un ar septiņi pret divi šī likumprojekta iniciatīva tika noraidīta,” stāstīja Cimdars. Starp tiem, kuri balsoja pret, bija arī Cimdars. „Es vairāk balstījos tomēr uz to, ka saņemtajos atzinumos tieši šī ideja ir visvairāk kritizēta.” CVK sēdē izskanēja arī arguments, ka vēlēšanu komisijai nebūtu pēc būtības jāvērtē likumprojektu saturs, lai gan tamlīdzīgi viedokļi sēdē izskanēja.

Biedrības „Par latu, pret eiro” pārstāvis Jānis Sils sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. „Tajā pašā laikā tad var diskutēt arī par to, vai Satversmē būtu ierakstāms Latvijas valsts karogs un tā krāsas. Tādā pašā veidā, kā šeit izskanēja, ka suverēni var mainīt maksāšanas līdzekli, tāpat taču var mainīt arī karogu un arī jebko citu. Tādēļ mūsuprāt - ir tikai loģiski, ka nacionālais maksāšanas līdzeklis ir nostiprināts Satversmē,” pauda Sils.

Jāpiebilst, ka pirmdien Saeimas prezidijs nodeva izskatīšanai Saeimā nodot vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīto iesniegumu, kura mērķis ir apturēt eiro ieviešanu Latvijā.

Jaunākie sabiedrības aptaujas dati liecina, ka eiro ieviešanu pašreiz atbalsta tikai 36% Latvijas iedzīvotāju.

zinas.latvijasradio.lv

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: