Ētika vai kristīgā mācība

Priekšmeti Kristīgā mācība un Ētika 1.–3. klašu audzēkņiem tiek piedāvāti kā izvēles mācību priekšmeti. Skolēniem un viņu vecākiem ir iespēja izvēlēties – mācīties vienu vai otru priekšmetu, atgādina Valsts izglītības satura centra speciāliste Kristīne Ilgaža.

Daļai vecāku šis jautājums problēmas nerada – viņi jau izlēmuši, ko darīt, bet ir cilvēki, kas nezina, kā rīkoties. Vislabākais risinājums šādā gadījumā ir saruna ar skolotājiem, kas pasniedz ētiku un kristīgo mācību, jo viņi paskaidros, kāds ir mācību programmas saturs. «Kristīgās mācības standarts,» skaidro skolotāja Inta Ozola-Sūna, «veidots kā starpkonfesionāla mācību priekšmeta standarts.

Tā mērķis ir sekmēt garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespējas veidot personiskas attiecības ar Dievu.» Piedaloties pedagoģes 4. vidusskolas Ilzes Jermolas vadītajā kristīgās mācības stundā, Ventas Balss dzirdēja, kā bērni atbild uz jautājumiem, kas ir viņu aizstāvis, ko nozīmē Trīsvienība, un ieklausījās dziesmā, kas aicina sargāt ausis, rokas, sirdi – sliktu nedarīt un Jēzum paklausīt.

Jermola ir viena no tām skolotājam, kas pasniedz gan ētiku, gan kristīgo mācību, un viņai patīk abi mācību priekšmeti: «Tā ir iespēja runāt ar audzēkņiem par to, ko viņi jūt un domā.» Kristīgo mācību var pasniegt tikai tas pedagogs, kas ir kristīts, iesvētīts un mācījies īpašos kursos.

Šā iemesla dēļ, skaidro 6. vidusskolas skolotāja Ludmila Pomikanova, bērniem, kas mācās krievu plūsmas klasēs, šobrīd nav izdevības apgūt kristīgo mācību: «Vecāki interesējas par šādu iespēju, tomēr daļa uzskata, ka kristīgas vērtības jāapgūst ģimenē un svētdienas, nevis vispārizglītojošā skolā.

Es ar bērniem strādāju svētdienas skolā, bet labprāt pasniegtu arī kristīgo mācību.» Sigitas Kaluginas dēls apgūst ētiku, jo «tā iemāca kultūras pamatus un, manuprāt, ir svarīgs priekšmets». Neviena neaicināts un nemudināts, zēns pats sācis lūgt Dievu, un vecākiem pret to nekas nav iebilstams.

Olgas Apses vecākā meita apgūst ētiku, jaunākā – gan ētiku, gan kristīgo mācību: «Meita pati tā gribēja, un mēs respektējām viņas izvēli. Ļoti priecājos, ka, aizbraucot ekskursijā un Sanktpēterburgu un ieejot Ermitāžā, meita visu saprata. Viņai bija skaidri pēc Bībeles motīviem veidotie gleznu sižeti.»

Divu meitu māmiņa Laura Brauna kristīgās mācības stundās nesaskata bīstamību audzēkņu aģitēšanai iestāties kādā konkrētā draudzē un pievērsties ticībai: «Varbūt kāds no tā baidās, bet tā nenotiek, jo skolotāji strādā pēc ministrijas apstiprinātas programmas.» Savukārt pedagoģe Jermola teic, ka diez vai pirmklasnieks otrklasnieks svētdienas rītā viens pats skries uz baznīcu – tas jebkurā gadījumā notiks vecāku pavadībā.

«Šodien, runājot ar audzēkņiem, secinājām, ka viņi uzzinājuši, kā jālūdz Dievs, ka Jēzum bija mācekļi un Viņš darīja brīnumus. Visus trīs gadus, kad tiek apgūta kristīgā mācība, audzēkņi seko līdzi Katrīnas viņas vecāku un drauga Paula gaitām. Lasot šos stāstus, bērni labprāt filozofē, mēģinot atbildēt paši sev, kā veidojas labas attiecības,» rezumē Jermola.  

Kristīgās mācības mērķis – sekmēt garīgo un morālo attīstību un spēju pastāvēt mainīgā pasaulē, atklājot iespējas veidot personiskas attiecības ar Dievu un dzīvi apliecinošu attieksmi pret sabiedrību.

Ētikas mērķis – sekmēt interesi un zināšanu apguvi par ētiskām vērtībām un ētisko mantojumu, veicinot tikumisku pilnveidi un gatavību rīkoties ikdienas situācijās saskaņā ar tikumiskajām vērtībām. Valsts izglītības satura centrs uzskata, ka vērtībizglītība un vērtību aktualizēšana mācību procesā ir ļoti būtiska, un skolas uzdevums ir veicināt tikumisko izaugsmi, veidojot attieksmi pret vērtību izvēli un to praktisko darbību.

(Valsts izglītības satura centra skaidrojums)

Paraksts zem foto. Audzēkņi, kas 4. vidusskolā apgūst kristīgo mācību, stundās dažkārt arī uzdzied. Foto: Ģirts Staris.