Pārventnieks Gunārs Zandmanis šovasar priecājas par sētā izauguša tomāta stādu.

 Dārzenis viņu pārsteidzis divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka tās pats iesējies sētā, netālu no suņu būdas, gan tādēļ, ka priecē ar daudziem jo daudziem augļiem. Daži vēl tikai aizmetušies, tāpēc grūti pateikti, cik daudz tomātu dos šis stāds. Pagaidām Gunārs saskaitījis 60. Stāds ir tā sakuplojis, ka atgādina mazu ozolu.

«Var jau būt, ka vajadzēja izkniebt paduses, esmu dzirdējis, ka tā dara, bet līdz šim ar dārzkopību neesmu darbojies,» stāsta ņiprais pensionārs. Viņam vairāk patīk saimnieciski darbi, piemēram, malkas ciršana, zāģēšana un sakrāmēšana, ķimerēšanās ar autiņiem, bet, kad mūžībā devās sieva Silvija, Gunāram nācās rosīties arī dārzā. «Ko nu protu, to daru, bet puķu gan man vairs tikpat kā nav. Tik gudrs neesmu, lai koptu puķes, tomēr avenes izaudzēt protu, turklāt – dzeltenas!» lepojas Gunārs. Viņa dārzā aug daudz ābeļu, tāpēc no rīta, izejot laukā, saimnieks vienmēr redz skaistus, zālē sakritušus āboltēnus. Rasā un pēc lietus tie laistās īpaši spoži – pat negribas ēst, gribas priecāties.

Gunārs savu šīsvasaras draugu – sakuplojušo un ražīgo tomātu.     

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: