"Uzmanība ventilācijai"

"Ventspilnieki ir sapratuši, ka energoefektivitātes pasākumi ne tikai uzlabo pilsētas vizuālo tēlu, kas arī nav mazsvarīgi, bet arī palīdz ietaupīt viņu naudu. Ja salīdzina vienas sērijas dzīvojamās mājas, no kurām viena ir siltināta, bet otra – ne, tad var saskatīt reālus energoefektivitātes pozitīvos rezultātus. Piemēram, iepriekšējā apkures sezonā apkures izmaksas uz vienu kvadrātmetru līdzās esošajās mājās Lielajā prospektā 22 un 24 atšķīrās precīzi uz pusi: Ls 0,55–0,60 un Ls 1,20.

Tomēr šiem procesiem ir arī savi blakus jeb negatīvie efekti. Viena no aktuālākajām problēmām saistīta ar dzīvokļu komfortu pēc siltināšanas. Daži iedzīvotāji satraucas, ka pēc mājas siltināšanas viņu dzīvokļos var parādīties pelējums. Nevaru tiem piekrist. Pelējums mājās, kas būvētas padomju laikā, rodas no tā, ka izsalst sienas. No tā automātiski parādās mitrums, kas rada labvēlīgus apstākļus pelējuma attīstībai. Pēc siltināšanas pelējums vai nu pazūd pavisam, vai arī iedzīvotājiem izdodas ar to veiksmīgi tikt galā. Blakusefekts saistīts ar sliktu gaisa apmaiņu. Pirms siltināšanas dabiskā gaisa pieplūde dzīvojamajā mājā notiek caur konstrukcijām: veco koka logu neblīvumiem, sienām. Pēc mājas siltināšanas dabiskā gaisa pieplūde tiek pārtraukta un cilvēki jūtas kā termosā. Lai būtu svaigs gaiss, var, protams, regulāri vēdināt mājokli, atverot uz dažām minūtēm logu. Bet var arī tajā iebūvēt ventilāciju.

Tiesa, šī renovācijas projekta daļa ir visdārgākā, tāpēc iedzīvotāji no tās nereti atsakās. Tomēr ventilācijas jautājumu var atrisināt ja ne visai mājai, tad atsevišķiem dzīvokļiem. Kārtējā seminārā apsaimniekotājiem, kas notiks februārī, mēs par to runāsim. Diemžēl viens no negatīvajiem siltināšanas blakusefektiem ir būvniecības darbu kvalitāte. Tāpēc, veicot renovāciju, pērkam būvuzrauga pakalpojumus. Ļoti labi, ka arī paši iedzīvotāji uzrauga celtnieku darba kvalitāti un informē par trūkumiem un pieļauto brāķi."

Didzis Ošenieks,

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks