Pētīs, kura augu kultūra ir vispiemērotākā biomasas ražošanai (FOTO, VIDEO)

Apskati foto!

Šī projekta mērķis ir noskaidrot, kura no četrām augu kultūrām ir vispiemērotākā un perspektīvākā, lai ar viszemāko pašizmaksu ražotu biomasu Ziemeļkurzemē.

Kā klātienē, iepazīstinot žurnālistus ar plantācijām, skaidroja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, šis pilotprojekts ir ļoti aktuāls, jo siltumražošanas uzņēmums "Ventspils siltums" nākamgad plāno atteikties no mazuta izmantošanas apkurē, lai pārietu uz biomasu. Aprēķini liecina, ka Ventspilij gadā būs nepieciešami ap 250 000 kubikmetru biomasas.

Par energoaugu eksperimentālās plantācijas ierīkošanu un uzturēšanu atbildīga Ventspils novada Vārves pagasta zemnieku saimniecība "Stepnieki 2", kuras īpašnieks ir Ventspils pilsētas domes deputāts Aigo Gūtmanis.

Sējumi un stādījumi ierīkoti šī gada maijā un jūnijā. Pašlaik ir ierīkotas biomasas audzēšanas plantācijas 20 hektāru platībā. Tajās iesētas un iestādītas četras enerģētisko augu kultūras - kārkli, miežabrālis, ziloņzāles un kaņepes. Šogad un nākamgad plantācijās tiks pētīts biomasas ikgadējais pieaugums, agrotehniskās īpatnības un ražas novākšanas īpatnības šīm četrām augu kultūrām, bet rezultāti būs zināmi nākamā gada oktobrī.

Kā informēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa, katrai no augu kultūrām ir savas priekšrocības. Tajā gadā, kad ierīko kaņepju sējumus, jau ievāc ražu, turklāt kaņepes aug blīvi un atbrīvo laukus no nezālēm.

Miežabrāli iesēj vienreiz, un pēc tam ražu vāc ilgāku laiku – vismaz kādus septiņus gadus, katru gadu apmēram četras līdz sešas tonnas sausnes no hektāra. Miežabrālim vienreiz ir sējumu ierīkošanas izmaksas, un tas katru gadu ir jāpļauj, bet kaņepju sējumi jāierīko katru gadu un katru gadu jāpļauj.

"Savukārt par kārkliem pirmajā gadā rūpējamies, neļaujam ieaugt nezālēs, un pēc tam reizi divos vai trijos gados pļaujam. Līdz ar to pļaušanas izmaksas ir tikai reizi trijos gados, bet biomasa, ko iegūstam, ir trīs reizes lielāka nekā katru gadu parastajām kultūrām. Mēs domājam, ka ziloņzāle varētu būt perspektīva ar to, ka ir labi piemērota blīvām augsnēm. Vai tā varēs izturēt mūsu bargās ziemas, kad reizēm ir ekstremāli zemas temperatūras, to mēs vēl nevaram atbildēt," sacīja Lazdiņa.

Eksperimentālajās plantācijās izaudzētā biomasa netiks izmantota "Ventspils siltuma" katlu mājā, bet gan tiks testēta laboratorijas iekārtās. Izpētes rezultāti būs attiecināmi ne tikai uz Ventspils novadu, bet uz visu Latvijas piekrastes zonu.

"Gala rezultāts būs nākamā gada oktobrī, kad mēs divus gadus pēc kārtas būsim mērījuši, un tad arī rēķināsim, kā visi nepieciešamie ieguldījumi atmaksājas un cik daudz biokurināmā būsim ieguvuši," informēja Lazdiņa.

Projekta "Tīrā biomasa" galvenais mērķis ir noskaidrot biomasas rūpnieciskās ražošanas iespējas un potenciālu Ziemeļkurzemē, kā arī salīdzināt rūpnieciski ražotas biomasas priekšrocības un trūkumus ar mežizstrādes koksnes atkritumiem, piedāvāt lauksaimniecības zemju apstrādes alternatīvas un diversificēt siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu izejvielas.

"Tagad daudzi pāriet uz kurināšanu ar biomasu, pamatā šķeldu. Tās šķeldas, ko iegūst, izcērtot un kopjot mežus, pietrūks, tāpēc būs jāaudzē pašiem biomasa, ar ko kurināt. Mans priekšlikums bija šo jautājumu izpētīt, un pētījumi parādīja, ka tāda problēma var parādīties Latvijā kopumā un tostarp Kurzemē," iepriekš skaidroja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Projektā tiks izpētīts esošais un prognozējamais biomasas pieprasījums, kā arī izveidota esošo situāciju raksturojoša biomasas pieprasījuma un piedāvājuma karte. Kartē tiks ietverta pieprasījuma un piedāvājuma prognoze līdz 2025. gadam. Tiks analizēts arī biomasas pieprasījums siltumenerģijas ražošanai. Tiks veikts pilns biomasas ražošanas cikls - no dažādu enerģētisko augu iesēšanai un iestādīšanai līdz izmēģinājuma veikšanai siltumenerģijas ražošanā.

Par projekta vadību atbildīgs "Ventspils labiekārtošanas kombināts". Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ir atbildīgs par agrotehnikas izstrādi pareizai plantāciju ierīkošanai un kopšanai, tehniskās specifikācijas izstrādi iekārtu nomas iepirkumam un energoaugu plantācijas pārraudzīšanu un kopšanu.

Ventspils pilsētas domes aktivitāšu īstenošanai paredzēts finansējums 115 138 eiro (80 919 latu) apmērā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 84,9%, valsts budžeta dotācija - 5%, bet Ventspils pilsētas domes finansējums - 10,1%.

Projektu plānots īstenot līdz 2013. gada 31. decembrim.