Lembergs par kandidēšanu: ''Nekad nesaki nekad!''

Satiksmes ministrs Atis Švinka nolēmis nevirzīt Ventspils brīvostas valdes parādu norakstīšanu Valsts kasē. Tiek minēti vismaz 15 miljoni eiro, bet faktiski brīvostas parādi kreditoriem ir 19 milj. eiro. Vai varat izskaidrot, kas tie par parādiem un kā tie radušies?

– Tūlīt būs seši gadi, kopš Brīvostas pārvalde ir simtprocentīga valsts iestāde. Līdz ar to galvenais atbildīgais par tās pārraudzību ir neviens cits kā satiksmes ministrs, šinī gadījumā – Atis Švinka. Līdz ar to, ja Švinka uzskata, ka viņa atbildībā esoša iestāde var neatdot kredītus, tad tas ir Švinkas lēmums. Brīvostas pārvaldei kā valsts iestādei ir tāds pats statuss kā Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu ministrijai, Valsts policijai utt. Kāpēc tad tāda situācija radusies? No 2020. gada sākuma es vairs neesmu Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Kopš tas tā vairs nav, brīvostas darba rezultāti ļoti būtiski pasliktinājušies. Lūk, nosaukšu dažus ciparus: 2019. gadā Brīvostas pārvaldes peļņa bija gandrīz 7 miljoni eiro. Nākamajā 2020. gadā peļņa nokritās uz mazliet virs trim miljoniem – tātad četrus miljonus mazāk. Bet pagājušogad Brīvostas pārvaldes (Švinkas atbildībā tagad esošās) zaudējumi – gandrīz viens miljons. Ja jums gadā ir 7 miljonu peļņa, jūs varat desmit gados atdot 30 miljonu kredītu? Pilnīgi mierīgi, pat ātrāk. Ja jums ir 3 miljonu peļņa, vai varat atdot 15 gados kredītu? Drīzāk, ka jā. Ja jums Švinkas vadībā ir zaudējumi (viens miljons gadā), varat atdot kredītu? Nevarat. Tā ka tas ir Švinkas lēmums. Ventspils brīvostas pārvalde ies uz bankrotu? Vēl kaut kas no valsts bankrotēs? Tas nebūs nekas jauns.

Kā iespējams šo situāciju risināt?

– Tas jārisina Švinkam, Ministru kabinetam, nevienam citam. Šobrīd Ventspils domei ar Brīvostas pārvaldi nav ne mazākā sakara. Otrs: Švinka runā par 100 miljonu ieguldījumiem Ventspils ostā. Švinkas kungam vajag izgulēties! Tādas investīcijas absolūti nav vajadzīgas. Protams, ja jūs klausīsieties, ko kurš katrs tehniskais speciālists stāsta, viņi piedāvās jums kosmosa kuģi uzbūvēt. Šinī gadījumā tas viss ir muļķības. Piestātnes Ventspils ostā ir jaunas, kuģošanas ceļi – kārtīgi padziļināti, paplašināti, un Brīvostas pārvalde, pat strādājot ar tagadējiem mazajiem ieņēmumiem, ar zaudējumiem, var izdzīvot. Bet kas ir vajadzīgi – citi saimnieki!

Ja pašvaldība gribētu, vai tai ir kādi instrumenti, kā ietekmēt ostā notiekošo?

– Pašvaldība nekādā veidā nevar ietekmēt. Ventspils brīvostas saimnieks ir satiksmes ministrs Atis Švinka, lielākā priekšniece – Ministru prezidente Siliņa no Jaunās Vienotības.

Runājot par valsts politiku: ir palicis gads līdz jaunās Saeimas sanākšanai. Kā šobrīd tiek vērtēta pašreizējās Saeimas darbība?

– To jau parāda socioloģija. Pozitīvais vērtējums sanāk, manuprāt, zem kādiem 10%, kas ir ārkārtīgi zems, jo Saeimas darbs jau faktiski korelē ar valdības darbu. Tās darbs, ministru darbs un Ministru prezidentes darbības vērtējums ir klaji negatīvs, un tas arī ir saprotams. Piemēram, jebkurai valstij jācīnās par lētiem resursiem. Divi cipari: Eiropas Savienībā vidēji gāzes cenas ir reizes četras augstākas nekā ASV. Benzīntankā ieliet degvielu Amerikā maksā trīs reizes lētāk! Ja jums gāze maksātu četrreiz lētāk, bet degviela – trīsreiz lētāk, vai jums paliktu pāri vairāk naudas? Latvija tā vietā, lai meklētu lētus resursus, meklē dārgus! Un tādus vienmēr var atrast. Pilnīgi ar kājām gaisā. Tālāk: Tramps braukā pa pasauli un piesaista investīcijas. Tikko viņš paziņoja, ka jau ir piesaistījis 18 triljonus (!) dolāru. Jūs dzirdējāt kaut vienu braucienu Siliņai, kas būtu atvedusi no kaut kurienes (no arābiem, no Rietumiem, no Amerikas, kaut no Latīņamerikas, no Japānas) kaut vienu dolāru investīcijās? Tādus faktus neredzam. Viņa aizbrauc, pačalo, uzēd, iedzer, paspiež roku, nofotografējas un uzskata, ka darbs padarīts. Viņiem te jāmācās no Trampa. Tagad viņš ir Austrumāzijā. Kāpēc Siliņa, piemēram, nebrauc līdzi mūsu stratēģiskajam partnerim? Tad no tiem triljoniem varbūt izdotos piesaistīt kādu miljardu Latvijai. Bet viņai domāšana vispār tāda nav. Pasaule attīstās ar vidējo tempu 3% gadā, bet Latvijai ir 1%. ASV ir virs 3%, Ķīnai virs 4%. Latvija attīstās trīs reizes lēnāk nekā pasaule vidēji! Tad uz ko mēs pretendējam? Katru gadu atkrītam arvien tālāk no savas iepriekšējās vietas pasaulē. Šajā ziņā Eiropas Savienība kopumā rāda izcili sliktu rezultātu. Eiropas īpatsvars pasaules kopproduktā pirms 14 gadiem bija ap 25%, tagad ir 17%. ASV bija 23%, tagad 26%. Un pēdējais cipars – vairāk nemocīšu! – Ķīnai bija 7% no pasaules IKP, tagad ir 17%. Ķīnieši ir apgājuši Eiropas Savienību. Eiropa ar savu ekonomisko politiku ir izgāzusies. Tramps dara visu, lai noturētu un attīstītu Ameriku kā dominanti. Es domāju, ka viņam tas izdosies. Ķīna tāpat negrib, protams, savas pozīcijas atdot, bet vairot. Tā ka esam liecinieki lielām globālām izmaiņām, bet tajās esam kopā ar Eiropas valstu grupu, kas tajās neglābjami atpaliek.

Jūs vairākkārt esat ticis izvirzīts kā Ministru prezidenta amata kandidāts, bet nekad šo posteni nepieņēmāt. Drīz atkal vēlēšanas. Vai vēlētāji nesāk atkal prasīt Lemberga dalību vēlēšanu procesā?

– Lai kļūtu par premjeru, vajadzīgs parlamenta vairākums. Nekad tāds salikums no 2006. gada nav bijis, kad es varētu saņemt Latvijas parlamenta vairākumu. Pretendēt skata pēc, kad pēc vēlēšanām tāds salikums nav iespējams, būtu bezjēdzīgi. Ja Kariņš varēja savākt vairāk nekā 50 balsis, tad arī par tādu kļuva. Ja Siliņa savāca, tad arī ieņem amatu. Vai viņai Dievs devis būt par premjeri, vai Kariņam Dievs devis būt par premjeru, – amatu var ieņemt jebkurš, kas atbilst formālajiem kritērijiem. Vairāk kā 18 gadi, un nekas cits tur arī nav. Jo vairāk tādi cilvēki valdībā, kam Dievs nav devis būt par valdības locekļiem, jo sliktāks tas rezultāts. Paskatieties uz Švinku: nu pilnīgi nekāds! (Intervējamais šeit lieto arī kolorītākus epitetus, kurus drukātajā presē tradicionāli pieņemts izlaist – red. piez.) Pirms viņa – Briškens. Pilnīgs vājprāts... Par ko viņi atbild? Par Rail Baltica? Izmaksas no 1,2 miljardiem uz 12 miljardiem! Daudz prāta tur nevajag. Ar airBaltic – pusmiljards sadedzinātas naudas. Jūsu, jūsu, manas un citu nodokļu maksātāju naudas. Un viņi tā turpina dedzināt visu Latviju. Nav vajadzīgs neviens iebrukums, neviens tanks un raķete, neviens drons. Tie idioti Rīgā dedzina Latviju [finansiāli]. Vai viņi par to saņem samaksu? Varbūt, bet es domāju, ka drīzāk aiz stulbuma. Pabeidzot jautājumu par premjera amatu – varbūt nezināt, bet man ir jau 72 gadi. Negribētu būt tā kā tas Kamerūnas prezidents, kam ir jau 95 gadi. Bet: «Nekad nesaki nekad!»

Teātra režisors Alvis Hermanis un citi intelektuāļi nākuši klajā ar iniciatīvu Bez partijām, jo pašreizējā partiju sistēma esot sevi izsmēlusi. Kā vērtējami tādi priekšlikumi?

– Tie būtu vienmandāta apgabali. Starp citu, pēdējā Augstākā Padome, kurā mēs pieņēmām deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, tika ievēlēta šādos vienmandāta apgabalos. Ventspils pilsētā bija četri vienmandāta apgabali, vienā no kuriem ievēlēja mani, Ventspils rajonā – vēl divi. Tā ka tāds princips ir bijis, un es domāju, ka šādam priekšlikumam ir tiesības uz eksistenci. Šim principam ir ļoti labi tas, ka ievēlētu, piemēram, mani par Saeimas deputātu Pārventā. Man ir pilnīgi skaidri vēlētāji, varu viņus apiet, paspiest katram roku. Mēs esam pazīstami. Tagad ievēl [kandidātus] no Rīgas. Kurš tagad zina tos savus deputātus? Nekāda personālā atbildība nav. Grūtāk pēc tāda principa ievēlētus būtu vadīt, bet tas nekas neizdarāms nav. Es principā atbalstītu.

Vai šādiem priekšlikumiem prognozējama vilkme plašākā sabiedrībā?

– Es domāju, ka cilvēku vairākums būs ļoti skeptisks. Jebkuram stāstam jānāk ar savu līderi. Kurš tur ir līderis? Kas – Didzis Šmits?! Hermanis – valstsvīrs? Pagaidām viņš to nav parādījis. Vadīt teātri – tur ir vajadzīgs talants, neapšaubāmi. Piemēram, Zelenskis ir šovmens, tur vajag talantu. Ar to nepietiks, lai vadītu valsti, pie kam sekmīgi, bet es nesaku, ka Hermanim nav tādi līdera talanti, to tikai dzīve var apliecināt.

Jūs pēc izglītības un specialitātes tomēr esat ekonomists. Kā no ekonomista pozīcijām vērtēt Rail Baltica tēriņu nepieciešamību? Vai šie izlietotie nodokļu maksātāju miljardi kaut ko dos Piltenes, Rēzeknes, Tukuma iedzīvotājiem?

– Tas bija kādā 2009. gadā, kad mēs Tranzītbiznesa asociācijā iedziļinājāmies šajā Rail Baltica projektā, kad bija runa, ka tas varētu izmaksāt 1,1 miljardu eiro, no kā 15% būtu jāfinansē valstij. Mēs iepazināmies arī ar to – falšo! – angļu analīzi, kas pamatoja, ka it kā vajagot un ka it kā atmaksāšoties. Tur bija paņemti bāzes dati par kravu apgrozījumu, ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas bija pilnīgas blēņas. Aizvadītajos 15 gados tas ir simtprocentīgi apstiprinājies. Tas projekts neatmaksātos pat pie 1,3 miljardu izmaksām, bet tagad ir 12 miljardi! Tātad muļķības. Turklāt dzelzceļa savienojums Tallina–Rīga–Viļņa–Varšava jau sen eksistē.

Tur ir dažādi sliežu platumi.

– Tikai tas netraucēja savulaik Vācijai pa dzelzceļu nokļūt līdz Maskavai Otrā pasaules kara laikā un tas netraucēja Staļinam pa dzelzceļu nokļūt līdz Berlīnei. Tas ir tehniski viegli risināms jautājums. Protams, ja jūs gribat braukt sēnēs uz Talsu rajonu, jūs jau varat pasūtīt sev helikopteru. Aizlidot tuvākajā pļaviņā pie sev vēlamā meža, salasīt vienu groziņu ar sēnēm un ar helikopteru lidot atpakaļ. Tas tehniski ir iespējams. Jautājums – vai tas nav ļoti dārgi? Bet, ja jūs naudu neskaitāt, ja jums viņa ir un ja jums viņu nav, kur likt, nav nekādu problēmu. Starp citu, šajā vecajā Rail Baltica versijā (ar krievu sliežu platumu) ieguldīja 2010. gadā kādus 25 miljonus latu, lai varētu šajā maršrutā [pa esošajām sliedēm] pārvadāt pasažierus un kravas ātrāk. Rail Baltica vērtējums jādod ar pavisam citām acīm. Protams, tās ir blēņas, ka karamateriālu var pārvadāt tikai pa Rail Baltica tikai tāpēc, ka tur sliežu platums cits. Jau teicu: vēsture to ir pierādījusi, tas ir izdarāms. Vajag nolikt to naudu, kaudzi naudas, un tad blakus nolikt vajadzības. Es domāju, ka daudz efektīvāk būtu uzbūvēt to Via Baltica, pabeigt kā autobāni ar ātruma ierobežojumu līdz 130 km/h, kur nekas nekrustojas un kur varat vālēt uz Berlīni caur Varšavu, galvu nepaceļot, tas būtu daudz lētāk, daudz efektīvāk un saprātīgāk. Rail Baltica ir igauņa Sīma Kallasa ideja, bet nekādu nopietno pamatojumu tam neredzēja jau no sākuma. Tā kā tajā stāstā par caru, kas vilka dzelzceļa līnijas uz kartes, bet vienā vietā iznāca līkums, jo tajā vietā ar zīmuli viņš apvilka apkārt pirkstam, kas pieturēja karti. Apmēram tikpat gudri sanāca Kallasam.

Jautājums no skatītāja Pierīgā. Kādos veidos Ventspilī kā vienīgajiem Latvijā ir izdevies izbūvēt satiksmei drošus un visiem saprotamus rotācijas apļus?

– Starp citu, nemaz nebija tik vienkārši. Tilta rotācijas apļos bija lielas problēmas, jo cilvēkiem, kad viņus māca braukt, neiemāca, kā pareizi braukt rotācijas apļos. Vajadzēja diezgan ilgu laiku, kamēr ventspilnieki un pilsētas viesi iemācījās, kā pareizi izbraukt apļus!