Septiņi saraksti – ko tie sola ventspilniekiem?

Pašvaldību vēlēšanām mūsu pilsētā iesniegti septiņi saraksti, kas ir tieši tikpat, cik iepriekšējās vēlēšanās pirms četriem gadiem, taču sarakstu nosaukumi un kandidātu politiskā piederība krietni mainījusies. Pirms četriem gadiem uz vietu Ventspils domē tāpat pretendēja partijas Latvijai un Ventspilij un Alternative, kā arī sociāldemokrātiskā partija Saskaņa. Pārmaiņas piedzīvojis apvienotais sarakts, kurā šogad palikusi tikai Jaunā Vienotība un Reģionu apvienība, kamēr nacionāļi sadūšojušies savam sarakstam. Tāpat kā Jaunā konservatīvā partija un Latvijas attīstībai, kas vēlēšanās Ventspilī startē pirmo reizi.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var iepazīties ne vien ar sarakstiem un īsu informāciju par katru kandidātu, bet arī politisko spēku programmām, kuras vieno solījumi, bet atšķirt domu lidojumu plašums.

Ar pirmo numuru Ventspilī startēs Alternative ar tikai vienu kandidātu sarakstā, toties programmā ventspilnieki tiek uzrunāti daudzskaitlī, 18 punktos aprakstot, ko tad mēs paveiksim. Tiesa, rodas sajūta, ka ievada teksts, kas sākas ar saukli Nekrīti izmisumā – Alternatīva ir!, palienēts no Saeimas vēlēšanām, jo tajā tiek piesaukta, piemēram, izgāzusies nodokļu politika, sabiedrības šķelšana pēc nacionālā principa un alternatīva, kas nepieciešama Latvijas tautai. Noslēgts tas gan tiek ar skaidrojumu, ka tieši tāpēc partija dodas uz šīm vēlēšanām – «attīrīšana un atveseļošana jāsāk ar reģioniem». Apņemšanās 18 punktos arī tiek piesauktas valsts mērogā risināmas lietas (balsstiesības nepilsoņiem, nodokļu atvieglojumi vienīgajam mājoklim), bet vairāk tomēr tiek runāts par pilsētu, solot uzlabojumus visdažādākajās jomās – sociālā sfēra, labklājība, veselība, sports, tūrisms. Tiek piesaukti atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanai pensionāriem, rūpes par klaiņojošajiem dzīvniekiem, efektīva palīdzība mazā un vidēja biznesa attīstīšanā, kā arī tāda pati vides aizsardzības politika, finansējuma palielināšana daudzdzīvokļu namu renovācijai un sabiedriskajām organizācijām, un tā tālāk. Aizmirsta nav arī osta un tās uzņēmumi, solot palīdzību arī tiem un ieviest biznesa atbalstam nepieciešamo lēmumu pieņemšanas mehānismu Ventspils brīvostas pārvaldē.

Šo vēlēšanu otrais kārtas numurs izkritis debitantiem no Jaunās konservatīvās partijas, kas savā programmā informē, ka tās prioritāte ir iedzīvotāju labklājība un pilsētas attīstība. Ievads tiek noslēgts ar paziņojumu, ka šis saraksts ir «pret korupciju, ietekmēšanu, iebiedēšanu un vienpersoniskiem lēmumiem». Tieši sociālajai jomai atvēlēta lielākā uzmanība, informējot gan par turpināmiem darbiem, gan jaunievedumiem. Arī konservatīvie pievērš uzmanību ostai, liekot to vienā sadaļā ar pilsētas attīstību, bet kā mērķi izvirzot «atgūt Ventspils ostas statusu – Baltijas lielākā osta». Tāpat tiek solīts atbrīvot Ventspili no azartspēlēm, parūpēties par jauniem īres namiem un dzīvnieku patversmi, pārskatīt jautājumu par «ietvju bezatlīdzības tīrīšanu un uzkopšanu privātīpašumam piegulošajā pašvaldības teritorijā», parūpēties par pensionētajiem jūrniekiem un zvejniekiem, optimizēt sabiedriskā transporta shēmu un grafikus, pārskatīt komunālos tarifus, veicināt ventspilnieku atgriešanos mājās un tā tālāk. Tāpat tiek solīts turpināt izbūvēt veloceliņus, atrodot arī iespēju tādu ierīkot uz Apvedtilta. Programmai punkts tiek likts ar saukli Dievs, svētī Ventspili!.

Trešo numuru Ventspilī izlozēja vēl viena valdības partija Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA). Programmas ievadā tiek informēts, ka NA «mērķis ir turpināt uzlabot ventspilnieku dzīves kvalitāti latviskā Ventspilī» un ka tā ir gatava strādāt kopā ar cilvēkiem, kuriem rūp ventspilnieki un Ventspils attīstība par «daudzpusīgu pilsētu, respektējot katra ventspilnieka nacionālo piederību». Programmā cita starpā tiek atgādināts, ka NA ir valdības partija, un solīts aktīvi sadarboties ar valdošo koalīciju. Starp daudziem vispārīgiem veicamo darbu uzskaitījumiem, kas skar dažādas ventspilniekiem aktuālas tēmas, ir arī konkrētāki solījumi. Piemēram, «rosināsim nodrošināt skolēnu brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 9. klasei», «rosināsim būvēt pašvaldības dzīvokļus jaunajām ģimenēm, speciālistiem» un «samazināsim nekustamā īpašuma nodokli, piešķirot atlaidi 1991. gada barikāžu un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem». Tāpat tek solīts parūpēties ne vien par veloceliņu, bet arī dabas taku ierīkošanu. NA uzskata, ka pašvaldības bērnudārziem un skolām jāpāriet uz apmācībām tikai latviešu valodā, bet noslēdz tā savu programmu ar saukli Ventspils ir un būs pilsēta, kurā vēlēsies atgriezties ikviens!.

Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kurai izkritis ceturtais numurs, savu prezentāciju sāk ar paziņojumu, ka «pilsētas ekonomikas modelis ir nonācis strupceļā» ar visām no tā izrietošajām sekām, tāpēc «pilsētas pārvaldīšanas politika jānomaina uz sociāli orientētu». Starp vispārīgi veicamajiem darbiem un prioritātēm tiek saukti arī konkrēti ierosinājumi, kas skar arī aktuālo Covid-19 pandēmiju: tās laikā cietušajiem jāatvieglo nekustamā īpašuma nodokļa maksāšana vai vispār jāatbrīvo no tā; no pašvaldības budžeta jākompensē interneta pieslēguma izmaksas Ventspils ģimenēm, kurās bērni skolās mācās attālināti; skolēniem janodrošina redzes pārbaude. Saskaņa aicina arī pievērst uzmanību vēja parku ierīkošanai Ventspils pievārtē, izveidot Ostas vēstures muzeju K. Valdemāra ielā 12 un nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolās un bērnudārzos. Aizmirsta nav arī brīvosta un pašvaldības sadarbība ar to, pieprasot «pārtraukt domstarpības starp Ventspils brīvostas pārvaldi un pašvaldību» un uzstājot, ka «brīvostas pieņemtajiem lēmumiem jābūt saprotamiem un pieejamiem gan pilsētas uzņēmējiem, gan sabiedrībai un jāatbilst visu pilsētas iedzīvotāju interesēm». Aizmirsts nav arī pilsētas sabiedriskais transports, mājdzīvnieku uzturēšanas infrastruktūra, nacionālās kultūras biedrības, nevalstiskās organizācijas un citi jautājumi.

Piekto kārtas numuru izlozēja valdošā partija Latvijai un Ventspilij, kuras programmā nevis pa punktiem uzskaitīti veicamie darbi, bet gan aprakstošā formā pastāstīts par paveikto un ieskicēta tālākā virzība. Uzrunāti tiek visi ventspilnieki, pasakot, ka «kopīgi paveikts daudz, tomēr šie gadi bijuši sarežģīti gan Latvijai, gan Ventspilij». Liela atkāpe programmā atvēlēta ostas peripetijām, atgādinot, ka «ostas ieguldījums pilsētas attīstībai samazinājies par 2 miljoniem eiro», bet reizē arī solot «pielikt visas pūles, lai tā atkal dotu būtisku labumu ventspilnieku labklājībai». Tāpat uzskaitīti dažādi projekti, kas tiek realizēti šobrīd, solīts sarūpēt atbalstu topošajam Kultūras kvartālam, kā arī citām jauniešu iniciatīvām un turpināt ieklausīties ventspilnieku vēlmēs, lai «veidotu pilsētu tā, kā to vēlas ventspilnieki». Izklāsta noslēgumā akmeņi tiek mesti valdības koalīcijas partiju dārziņā, norādot, ka šie «politiķi ir parādījuši savu nespēju vadīt valsti Covid apstākļos», un izsakot pieņēmumu, ka šīm «partijām ir svešas ventiņu intereses». Uzruna vēlētājiem tiek noslēgta ar saukli Ventiņu spēks ir darbos!.

Vēlēšanu kartītes ar sesto numuru tikušas vēl vienu debitantu – Latvijas attīstībai – sarakstam. Savu visai plašo programmu tas sāk ar paziņojumu, ka Latvija nav tikai Rīga un ka Ventspils attīstībai nepieciešams izmantot arī administratīvi teritoriālās reformas radītās iespējas. Interesanti, ka šis saraksts ir vienīgais, kurš neko nemin par pašvaldības un ostas turpmāko sadarbību, toties sola veidot jaunu pārvaldes modeli – «iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, komunicējot un konsultējoties par svarīgiem pašvaldības darba aspektiem». Attīstītāji sola arī īpaši atbalstīt privātās iniciatīvas pilsētvides un brīvā laika pavadīšanas jomās, parūpēties par kafejnīcu kultūras attīstību, tajā skaitā arī pludmalē, atjaunot «Ventspils Augstskolas kā Latvijas TOP 3 augstskolas statusu», mudināt valsts labākos ārstus pārcelties uz Ventspili, «nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu» un vispār sarūpēt atbalstu tiem, «kas dara un vēlas darīt». Augstākās raudzes profesionāļus tiek solīts piesaistīt arī uzņēmumos – «gan pašvaldības kapitālsabiedrībās, gan privātajā sektorā». Kā vairumā no programmām, arī šajā netiek aizmirsts mājokļu jautājums, darāmo darbu sarakstā ieliekot gan to būvniecību, gan renovāciju, gan iespējas pie tāda tikt jaunajām ģimenēm.

Sarakstu noslēdz jau iepriekšējās vēlēšanās spēkus izmēģinājušais apvienotais saraksts, kurā šoreiz startē Jaunā Vienotība un Reģionu apvienība. Tā priekšvēlēšanu programma sākas ar saukli Stiprai Ventspilij un stiprai Latvijai ikviens ir svarīgs!, bet nākamajās atkāpēs tiek runāts par mērķi izveidot «brīvu, saliedētu, taisnīgu un labi organizētu sabiedrību», par pilsētas attīstības dzinēju un vērtību pamatu, kas ir paši ventspilnieki, par «korupcija un bezgaumīgu personības kultu, kas ievedis pilsētu strupceļā», ka «jāpārvar morāli ētiskā un saimnieciskā krīze» un jārestartē pilsēta. Šī apvienība ostai garām pagājusi nav, paziņojot, ka «tiks atjaunota Ventspils pašvaldības līdzdalība Ventspils brīvostas darbībā, tiks līdzsvarotas iedzīvotāju un ostas intereses». Tāpat tiek solīts atbalstīt mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību, atbrīvot ventspilniekus no privātmājām piegulošās teritorijas tīrīšanas, palielināt atalgojumu pedagogiem, sarūpēt jaunievedumus sociālajā, veselības un citās jomās. Arī apvienotais saraksts savu programmu noslēdz ar saukli: Tici sev, savam darbam, savai pilsētai!

2017. gada vēlēšanu rezultāti*

Latvijai un Ventspilij 7167 (62,13%) 9

NA, Vienotība, LRA 2837 (24,59%) 4

Alternative 368 (3,19%) 0

Saskaņa 335 (2,90%) 0

Brīvs no bailēm, naida, dusmām 259 (2,25%) 0

KPV LV 218 (1,89%) 0

No sirds Latvijai 136 (1,18%) 0

Balsstiesīgie: 24312

Nobalsojušie: 11557 (47,54%)

Derīgās zīmes: 11320 (98,14%)