Piena upes plūst

Ventspilnieki, kas iecienījuši Dundagas piena ražoto produkciju pamanījuši, ka nereti pieprasījums apsteidz piedāvājumu. Arī gardais skābkrējuma sviests visiem gribētājiem ne vienmēr sanāk. Arī citu produktu klāts mazinājies. Tomēr, kā skaidro uzņēmumā, satraukumam nav pamata. Uzticīgie klienti jau zina, ka šāda situācija veidojas ik ziemu, kad vietējo, Ventspils un Talsu novada, zemnieku saražotais piena apjoms krītas.

Uzņēmumam, kas pircēju uzticību ieguvis ar tīriem piena produktiem un neizmanto augu taukus, pienu piegādā salīdzinoši mazas saimniecības un dažām no tām vidējais izslaukums ziemas laikā samazinās. Taču līdz ar pavasara iestāšanos gotiņas pienu atsāks dot vairāk un iecienītie produkti atkal būs pieejami.

Savukārt lielāko zemnieku saimniecības Ventspils pusē ar piena trūkumu nesaskaras. Zemnieki skaidro, ka izslaukumu noturēt vienā līmenī ir grūti saimniecībās ar maziem ganāmpulkiem. Lielākos ganāmpulkos šādas problēmas nav. Z/s Akmeņkalni saimnieks Kārlis Akums atklāj, ka viņa saimniecībā iegūtais piena apjoms ziemas laikā nesamazinās. Pircēji var iegādāties piena produktus kā ierasts un atliek arī, ko nodot piena pārstrādātājam.

Šobrīd svaru kausi piena nozarē nosveras par labu piena ražotājam. Pieprasījums aug ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Arī piena pārstrādātāju cīņa par katru piena litru, ko veicinājusi konkurence ar Lietuvas piena rūpnīcām, vairs nenostāda zemniekus pabērnu lomā. Akums skaidro, ka lauksaimniecības atbalsta politika Latvijā beidzot tiek sakārtota par labu ražotājam nevis «dīvāna zemniekiem.» Ir cerības, ka izmaiņas atbalsta maksājumos un nekustamā īpašuma nodokļos izkustinās lauksaimniecības zemju tirgu un ļaus paplašināt ražošanu

«Nav noslēpums, ka arī pie mums ir tādi lieli zemju īpašnieki, kas ne paši tās izmanto, ne citiem ļauj. Tagad viņiem būs jādomā, ko darīt.» skaidro Akums. Tādēļ Ventspils novada piena ražotāji uz nākotni raugās ar cerīgu skatu un plāno paplašināties, Akmeņkalnos jau šogad iecerēts palielināt ganāmpulku, bet z/s Zemzaru saimniece Irita Ozoliņa, nenoliedz, ka smagākie krīzes gadi ir pārvarēti un var domāt par attīstību.