Neapstrādāta zeme maksā vairāk

Pārvaldes kontroles un uzraudzības nodaļā saņemts ap desmit iesniegumu, tostarp arī no Vārvē un Tārgalē dzīvojošajiem, lūdzot vēlreiz pārbaudīt laukus, apliecināja nodaļas vadītājas vietnieks Andris Aseris.

Domstarpības, kā norāda amatpersona, varēja rasties arī objektīvu iemeslu dēļ, jo rudenī, apskatot visas par vienu hektāru lielākas zemes vienības,  dažviet lauki bija slapji. Pārvaldes darbinieki laukus novērtēja vizuāli, pašiem klātesot, nevis fotografējot tos no gaisa, kā uzskata daži lauksaimnieki. Mūsu novadā pārbaude notika septembrī un oktobrī, bet atkārtoti laukus apskatīs, kad nokusīs sniegs. To darīs tad, ja personai būs iebildumi par paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, ko veic, ja zeme netiek apstrādāta, visbiežāk – nopļauta.

Kāda pilteniece saka: «Katru gadu maksāju par saviem diviem hektāriem nodokli, bet tagad pieskaitīti mistiski Ls 31,60. It kā zeme neesot apstrādāta, tomēr tā nav patiesība. Blakus tiešām atrodas saimnieka neapstrādāta zeme, bet es neesmu vainīga Nezinu, ko darīt. Laikam valsts visādi grib mūs lauciniekus izēst no laukiem.»

Arī šai lauksaimniecei jāvēršas pārvaldē, lūdzot laukus pārbaudīt atkārtoti. Vaicāts, vai laukus neapstrādājušie zemnieki šo situāciju nevar izmanto ļaunprātīgi, Aseris atbild noliedzoši: «Liels kūlas slānis liecinās, ka zeme nav kopta. Atšķiras arī zelmenis. Varbūt kāds rēķinājās, ka pagūs zemi apars, bet, ja tas nav noticis, ir, kā ir.» 

Pārvaldē secināts, ka Ventspils novadā ir gana daudz neapstrādātu zemes platību, un iemesli ir dažādi – kāds nav zinājis, ka tas jādara, kādam pietrūcis naudas, bet kāds vienkārši noslinkojis un paļāvies uz laimīgo gadījumu, ka valsts iestādes nekontrolēs laukus, tomēr pārbaudes notiek, turklāt nevis izlases kārtībā, kā tas bija iepriekš, bet visur.