No kartes pazūd ciemi

Latvijas ciematu skaita samazināšanās problēmai vajag kompleksus risinājumus un valsts pārvaldes vēlmi šo jautājumu politiski risināt, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš.

Viņš secina, ka šādos un līdzīgos gadījumos valsts velkas notikumiem astē un ar politikas palīdzību nav mēģinājumu situāciju radikāli mainīt uz labo pusi. "Tiek kritizēts reemigrācijas plāns, bet kur ir pārējie pasākumi?" vaicā Piešiņš.

Ciematu skaita mazināšanās ir kompleksa problēma, skaidro LPS eksperts. Tie ir gan subjektīvi, gan objektīvi faktori, gan arī sekas politiskiem lēmumiem, kas ne vienmēr ir bijuši pārdomāti. Bieži vien lēmumi ir pieņemti viena resora interesēs, nezinot, ko tas kopumā dos, uzskata Piešiņš.

Kā piemēru viņš min administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā mazinājās pašvaldību skaits, valsts iestādes pameta pašvaldības, tādējādi mazinot darba vietu skaitu. Tas savukārt ietekmē cilvēku lēmumus par palikšanu pašvaldībās. "Bet par to neviens nerunā," secina LPS padomnieks, lai gan, viņaprāt, ir nepieciešams izvērtēt, cik ļoti šī reforma ietekmēja demogrāfiju.

Pirmais, ko valsts pārvaldei vajadzētu darīt problēmas risināšanai, būtu saprast, kādi ir īstie iemesli, kāpēc ciemi pazūd no Latvijas kartes. Vajagot saprast, kādi soļi jāsper, kādi procesi jāveicina, pat ja tie varētu būt ekonomiski neizdevīgi. Piemēram, jau tagad ir vērojams, ka cilvēki labprāt pamet pilsētas un atgriežas laukos - šis process būtu jāveicina vēl vairāk, uzskata Piešiņš. Viņš norāda, ka patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tāpēc tas ir valsts politikas jautājums.

Jau ziņots, ka Latvijā kļuvis par 118 ciemiem mazāk, liecina Valsts adrešu reģistra statistika.

Šā gada 31.janvārī Latvijā bija vairs tikai 6659 ciemi, lai gan gadu iepriekš - 6777 ciemi. Statistika liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk ciemu likvidēts Kurzemes un Zemgales reģionos - Bauskas, Saldus, Rucavas, Auces, Grobiņas un Engures novados. Atsevišķi ciemi likvidēti arī Vidzemē un Pierīgā - Apes, Ķeguma un Salaspils novados.

Vēlāk tika konstatēts, ka Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā ir simtiem ciemu, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Tāpēc šobrīd, izvērtējot ciema kritērijus, ciema statusu šādām teritorijām atceļ.

Arī Ventspils novada jaunais teritoriālais plānojums, kura uzlabotā 1. redakcija šobrīd nodota sabiedrības apspriešanai, paredz 20 ciemu likvidāciju. Ja plānojums stāsies spēkā, no Ventspils novada kartes pazudīs ciemi vairākos pagastos. Popes pagastā kā ciems vairs nebūs Jaunmuiža. No Puzes pagasta oficiāli pazudīs Banku ciems, bet no Ugāles – Ciesengure, Modes, Dzirnavas, Māteri, Rāpati, Cirkale. Starp ciemiem, kuru nosaukumi paliks vien vēstures atmiņā Usmas pagastā minamas Dzirnavas, kā arī Vāverciems, bet Piltenē – Karaļciems, Ūdrande, kā arī Dziļģi. Užavas pagastā ciema statusu zaudēs Lībciems un Dzirtniekciems, bet Zlēkās – Laidzesciems un Pasilciems.