Lasiet igauņu literatūru!

Šī bija pirmā no četrām sarunām. Divas būs par igauņu literatūru, bet otras divas – par lietuviešu literatūru. Sarunu vadīja tulkotāja, literatūrzinātniece Astra Skrābane. Viņa atcerējās, ka padomju laikā par ārzemju literatūru uzskatīta tā, kas tapusi ārpus Padomju Savienības robežām. «Tagad beidzot mēs esam nonākuši laikam pie tās apjautas, ka mūsu kaimiņi taču arī ir ārzemes. Vai mēs maz viņus saprotam? Cik lielā mērā mēs saprotam?» sacīja Astra Skrābane. «Tāpēc mēs gribam ieiet tajā laukā un padomāt par to, ko mēs saprotam, ko mēs nesaprotam, ko mēs zinām par tuvajām ārzemēm, un varbūt mums ir vērts savu zināšanu loku paplašināt.»

Maima Grīnberga tulko gan igauņu, gan somu literatūru, bet šoreiz saruna risinājās tikai par igauņu autoru darbiem. Tulkotāja iepazīstināja ar mūsdienu igauņu prozas daudzveidību un to, ko, viņasprāt, no igauņu autoru darbiem būtu vērts izlasīt.

Tulko arvien vairāk

Maima Grīnberga pastāstīja, ka, vaicājot Astrai, par ko runās, kā pirmo saņēmusi vispārēju jautājumu – kāpēc mēs tik maz zinām par igauņu literatūru? «Es pie sevis pirmajā brīdī diezgan saskaitos, domāju – tāpēc, ka jūs nelasāt, tāpēc jūs nezināt!» Arī padomju laikā igauņu literatūra tika tulkota, piemēram, latviski bija pieejami Ēno Rauda un Ellenas Nītas bērnu grāmatas, Enna Vetemā stāsti, Silvijas Rannamā romāns Kadrija, Eduarda Vildes romāni.

Kādai publikācijai apkopojot datus par iztulkotajām igauņu grāmatām kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, secināts, ka tikuši iztulkoti un izdoti 186 darbi. Tulkojumu skaits īpaši pieaudzis pēc 2008.–2009. gada lielās finanšu krīzes. «Pirmkārt, mēs ar Guntaru Godiņu zaudējām savus pamata darbus šīs krīzes dēļ. Guntars bija kultūras sekretārs Igaunijas vēstniecībā, un man bija marketinga tulkojumi. Otrkārt, ap šo laiku Igaunijas kultūrkapitāla fondā mainījās sistēma, un viņiem aizvien lielāki līdzekļi tika piešķirti tieši igauņu literatūras tulkojumiem ārvalstu valodās. Tā tas turpinās joprojām,» skaidroja tulkotāja. Visražīgākais bijis 2020. gads, kad iznākušas 16 grāmatas.

Kopumā latviski izdoti 60 prozas darbi – stāsti un romāni, 14 eseju grāmatas un populārzinātniskā literatūra, 28 dzejas krājumi, divas dramaturģijas grāmatas un viens grafiskais romāns. Daudz izdota tulkotā dzeja un proza bērniem un pusaudžiem.

Līdzās visražīgākajiem tulkotājiem Maimai Grīnbergai un Guntaram Godiņam no igauņu valodas tulko arī Rūta Karma, Daila Ozola, Anna Žīgure, Zane Balode, Marika Muzikante, Lelde Rozīte, Antra Brūvere un Rihards Ošenieks. Maima Grīnberga uzsvēra, ka tulkotāji savā starpā īpaši nekonkurē, jo katrs ir ļoti atšķirīgs cilvēks un intereses īpaši nepārklājas.

Ko izlasīt?

Maima Grīnberga ieskicēja, viņasprāt, svarīgus igauņu autoru darbus, ko iesaka vismaz kādu izlasīt, ja ir kaut mazākā interese par kaimiņu literatūru. Kā pirmo viņa pieminēja igauņu klasiķi Jānu Krosu. Latviski izdoti četri Maimas Grīnbergas tulkoti Krosa romāni. Viņš ir viens no visvairāk tulkotajiem igauņu rakstniekiem. «Kross prozu rakstīja no 1970. gadiem, un viņu būtu vajadzējis tulkot jau tolaik. Viņam ir ļoti būtiski nacionālās pašapziņas motīvi. Viņš gāja dziļi vēsturē, rakstīja par svarīgiem cilvēkiem, kuriem bija kaut kāds sakars ar Igauniju,» skaidroja tulkotāja.

Latviski lasāmi arī Jāna Kaplinska darbi. Guntars Godiņš tulkojis viņa dzeju un divus romānus, bet Maima Grīnberga tulkojusi Kaplinska eseju izlasi Viss ir brīnumains, kas iznāca pērn.

Kā autoru, bez kura igauņu literatūra Latvijā nav iedomājama, tulkotāja nosauca Andrusu Kivirehku. Latvijā iznākušas 14 viņa grāmatas. «Kivirehks ir vienkārši apbrīnojamas fantāzijas īpašnieks. Cik man zināms, viņš ne sēnes, ne narkotikas nelieto, bet tas, kas viņa galvā rodas, ir kaut kas neticams. Viņš ir arī divreiz saņēmis starptautisko Jāņa Baltvilka balvu,» stāstīja tulkotāja. «No bērnu grāmatām man vismīļākā ir Oskars un lietas, kas, manuprāt, vispār ir ģeniālākā bērnu grāmata, kādu es jelkad esmu tulkojuši un arī lasījusi.»

Vēl tulkotāja ieteica palasīt Vīvi Luikas darbus, no kuriem būtiskākais ir romāns Septītais miera pavasaris par maza bērna pieredzi pēc Otrā pasaules kara. Svarīgs autors ir Reins Rauds – japanologs, intelektuālis, tulkotājs, kultūrteorētiķis, mācībspēks, dzejnieks, prozaiķis, esejists. «Ja ļoti daudzi rakstnieki visu mūžu daudzmaz raksta vienā un tajā pašā stilā, tad Reins Rauds ļoti cenšas katru grāmatu rakstīt citādi,» skaidroja Maima Grīnberga. Autors pērn saņēmis Baltijas Asamblejas balvu par romānu Sērgas vilciens. «Jādomā, ka drīz, kaut kādā pārskatāmā nākotnē, tulkojot lasīšu arī Sērgas vilcienu.»

Latviski iznākušas četras Reina Rauda māsas Piretas Raudas grāmatas bērniem, trijām viņa pati ir arī ilustrāciju autore. Pireta Rauda ir visvairāk pasaulē tulkotā igauņu bērnu autore. «Pireta Rauda ir pēdējā laikā daudz rakstījusi arī pieaugušajiem, un es ārkārtīgi ceru, ka vienu romānu varēšu sadarbībā ar izdevniecību Latvijas Mediji arī iztulkot,» teica tulkotāja.

Tulkotāja pieminēja arī Reina Rauda un Piretas Raudas mammu, igauņu klasiķi Aino Perviku. Latviski ir iznākušas trīs viņas grāmatas bērniem. Burmemme ir leģendārākā igauņu bērnu grāmata, tā sarakstīta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Pervikas grāmata Prezidents ieguvusi starptautisko Jāņa Baltvilka balvu, un esot aizdomas, ka prezidents, par ko grāmata ir sarakstīta, esot Tomass Hendriks Ilvess.

«Mans visu laiku mīļākais igauņu rakstnieks ir Jāns Undusks, kurš savukārt ir tulkots ļoti maz, jo viņš ir ārkārtīgs specifisks. Es ar saviem trim izdevumiem esmu absolūtā rekordiste. Viņš ir literatūrzinātieks, prozists, dramaturgs. Tas, kas man viņa tekstos patīk, ir tāds patiešām pasaules mēroga intelektuālisms un kaisle pret tekstu, un vispār tāda lingvistiskā kaisle. Mani viņa teksti dara vāju,» atklāja Maima Grīnberga. Izdevniecības Neputns eseju sērijā ir iznākusi Unduska grāmata Boļševisms un kultūra un Ceļojums, vārdā Spānija.

No bērnu grāmatu autoriem tulkotāja pieminēja arī Anti Sāru un Lēlo Tungalu, kura gan rakstības stila, gan svarīguma ziņā būtu salīdzināma ar Inesi Zanderi. Viņa sarakstījusi triloģiju Biedrs bērns, kas ir autobiogrāfiska grāmata – autore pēc kara bija maza meitene, kad viņas mammu izsūtīja, un viņa palika ar tēti divatā.

Vēl būtiskas igauņu grāmatas ir eposs Kalevipoegs, ko uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū uzrakstīja Frīdrihs Reinholds Kreicvalds. Latviski tas pieejams izcilā Gundara Godiņa tulkojumā. Pieminēšanas vērti ir vēsturnieka, teologa Mēlisa Frīdentāla darbi. Zinātnē viņš ir 17. gadsimta speciālists, un šo laika posmu arī attēlojis godalgotajā romanā Bites. «Kaut kas tajā tekstā ir tik suģestējošs, ka man vairāki cilvēki, kas to ir lasījuši, teikuši, ka viņi lasīja un kļuva slimi.» Klātesošā tulkotāja Dace Meiere ieteica Frīdentālu nelasīt novembrī.

Maima Grīnberga pieminēja arī Mārjas Kangro darbu Stikla bērns. «Šo es uzskatu par vienu no svarīgākajiem sava mūža tulkojumiem. Autore ir dzejniece, proziste, tulkotāja, pašlaik Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja. Tas ir tāds stila un satura ziņā varbūt pats mūsdienīgākais romāns, kas līdz šim ir tulkots no igauņu valodas,» sacīja tulkotāja.

Tāpat būtisks autors ir Tīts Aleksejevs. Viņa romāns Svētceļojums ir aizsākums pentaloģijai, kas stāsta par Pirmo krusta karu. «Es ļoti ceru, ka mēs šo turpināsim, tagad jau ar apgādu Jānis Roze. Izdosim atkārtoti pirmo daļu nelielā metienā, un šogad otrā un trešā daļa būs vienos vākos. Tad, kad autors būs pabeidzis piekto daļu, varēs iznākt ceturtā un piektā daļa vienos vākos. Aizraujošs, intelektuāls, vērsturisks romāns,» skaidroja tulkotāja.

Igauņu rakstnieku un dzejnieku vidū ir daudz dažādu nozaru zinātnieku, tāpat daudzi strādājuši ārlietu dienestā. «Man liekas svarīgi, ka rakstniekam ir laba izglītība un viņš nodarbina savas smadzenes arī ar kaut ko citu, ne tikai ar rakstīšanu, ka viņš arī lasa, nemitīgi pilnveidojas, un viņa galvā nemitīgi kaut kas notiek,» sacīja tulkotāja.