Piejūras brīvdabas muzejs atgriežas pie saviem apmeklētājiem ne tikai kā vieta, kur apskatīt ekspozīcijas, bet arī kā vieta, kur veikt pētniecību un iepazīties ar pētniecības rezultātiem. 30. aprīlī, plkst 17.30 Piejūras brīvdabas muzeja ēkā būs nākamā vēstures otrdiena. Tēma - Otējumi uz pūra lādēm Piejūras brīvdabas muzejā. Par to vairāk pastāstīs vēsturniece Dace Kamela.
Cilvēks jau kopš seniem laikiem mēdza izdaiļot savu darba rīku, iegriežot svītriņas, krustiņus un simbolus. Tehnoloģijām attīstoties, rotājumi kļuva sarežģītāki un komplicētāki, arī krāsaināki. Ļoti dažādas bija tvertnes, kurās latvju meitas glabāja savu pūru dažādos laikmetos. Katram laikmetam ir savs, īpatnējs dzīves veids, kas izpaužas arī attiecīgā laikmetā radītās formās.
Otētiem, rotātiem un krāsotiem priekšmetiem vienmēr bijis īpašs statuss. Kā senāk teica “balts koks nekas neesot, pervēts gan smukāks”. Saglabājušās materiālās liecības norāda, ka lauku iedzīvotāju vidē rotāja visdažādākos koka priekšmetus – šūpuļus, gultas, vāceles, sprēslīcas, zirgu lokus, aplodas, logu slēģus, klēts durvis, alus kausus un citus no koka darinātus priekšmetus.
Līdz mūsdienām no otētiem priekšmetiem vislielākā skaitā saglabājušās tieši pūras lādes un pūra skapji, par ko vairāk varēs uzzināt vēstures otrdienā.
Komentāri (1)
Vai tiesa,ka bieži vien lādes "apgleznojuši " apkārtklejojoši žīdeļi?
Vismaz literatūrā tas kādreiz pieminēts.