«Jāprot pārdot,» situāciju rezumē Ventspils varas partijas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Ilgspēlētājs mūzikas biznesā Guntars Račs mudina nojaukt žanru robežas, bet Miks Magone – līdzšinējais koncertzāles mākslinieciskais vadītājs – teic: «Par pilnām zālēm ilgtermiņā un pastāvīgi Ventspilī var tikai sapņot.»
Ventspils koncertzāles radošā kursa maiņa guvusi plašu rezonansi Latvijas mediju telpā un sociālajos tīklos. Pragmatiskāk noskaņotie nozares profesionāļi norāda, ka modelis, kurā biļešu ieņēmumi ilgstoši nenosedz izdevumus, ir iznīcinošs. Mūzikas producents Guntars Račs: «Tādi zili brīnumi nenotiek, ka, nosaucot nepazīstamu vārdu, bez garākas skaidrošanas kaut ko varētu pārdot. Es zinu daudzus jaunos māksliniekus, ar kuriem strādāju... Uz katru kultūras notikumu, kas, organizētāja prāt, ir kaut kas ļoti īpašs, ir jāsastopas ar dzīves realitāti un jādomā, vai konkrētais produkts var piepildīt zāli. Ja nevar pat ceturto daļu, tad taču visiem ir skaidrs, ka kaut kas nav pareizi. Vai nu nav pareizi izvēlēts mākslinieks vai nav pareizi izvēlēta zāle. Jābūt reāliem. Tiklīdz tiek pārdotas biļetes, ir jābūt kalkulācijai. Nekā savādāk. Cerēt, ka viss tiks nomaksāts no publiskās naudas ir, pirmkārt, negodīgi pret tiem cilvēkiem, kuri maksā par to, ko viņi nekad paši nesaņems. Viņi maksā par to, ko nezin un nekad neuzzinās, ka viņi par to ir maksājuši! Ir ļoti, ļoti žēl. Es nepriecājos par šo situāciju!» Račs arī norāda, ka pieprasījums nav radāms tikai ar lielisku celtni vai izciliem mūzikas instrumentiem.
Satikšanās punkts
Viņš arī norāda, ka pieprasījums nav radāms tikai ar lielisku celtni vai izciliem mūzikas instrumentiem. Pēc Rača domām, iztrūkuši nopietni Latvijas kopējā tirgus pieprasījuma pētījumi: «Ja paskatās Liepājas koncertzāles noslogojumu, tie ir trīs vai četri koncerti mēnesī, pārējais piepildījums ir ar ekskursijām, kas nevar būt jēdzīgs koncertzāles ienākumu avots. Domāju, ir labi gribēts, bet ir jautājums – vai šādas koncertzāles var piepildīt, un, ja var, tad – ar ko. Ir muļķīgi dalīt mūziku žanros kā tādos. Pasaulē sen jau nelieto: šī zāle ir tam žanram, šī tam. Tā ir mūzika – ļoti daudzkrāsaina, daudzpusīga. Mūzikai nav robežu. Rokgrupa var spēlēt ar simfonisko orķestri, kurš var spēlēt populāru repertuāru. Viss notiek! Pasaule tā eksistē šobrīd. Starp populārās mūzikas komponistiem ir ļoti daudz akadēmiski izglītotu cilvēku. Piemēram, Jānis Lūsēns var spēlēt akadēmisko repertuāru, var spēlēt mūziklus un arī popdziesmas. Žanriskā dalīšana diemžēl atstāj lielu iespaidu gan uz finanšu sadalījumu, gan uz attieksmi pret māksliniekiem. Dalot izveidojas divas nometnes – labie, kuri ir jāfinansē un jāatbalsta no publiskās naudas, un sliktie, kas cīnās paši un strādā uz komerciāliem pamatiem, pienesot arī ekonomikai kādu labumu.» Vaicāts, vai viņš pats būtu priecīgs saņemt aicinājumu muzicēt Ventspils koncertzālē, Račs pasmaida: «Tā ir ļoti skaista vieta! Nesen tur biju, izstaigāju. Ja mani aicinātu, es pilnīgi noteikti gatavotu speciālu programmu, pieaicinot stīgas. Visi būtu dzīvie instrumenti. Tā būtu šai koncertzālei pielāgota programma.»
Arī mākslu jāprot pārdot
«Mākslā, tāpat kā jebkurā jomā, pārdošana ir vājā vieta. Pat vislabākos ābolus jūs nepārdosiet bez mārketinga. Vadībai ir jākļūst modernākai. Nepietiek, ka laikmetīgs ir pats kultūras notikums, arī mārketingam ir jābūt laikmetīgam! Piedāvājums ir milzīgs,» norāda partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš arī pasvītro, ka koncertzāle Latvija nav nostrādājusi nevienu pilnasinīgu sezonu: «Ir pārsteidzīgi izdarīt jebkādus tālejošus secinājumus. Turklāt mūsu gadījumā tā ir ne tikai koncertzāle, tā ir Mūzikas vidusskola 130 audzēkņiem un Mūzikas skola 450 bērniem, arī Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija. Tā skan gandrīz katru dienu! Mūsu Mūzikas vidusskola ir ārkārtīgi moderna un pieprasīta.» Vaicāts, vai no Ventspils vadošās partijas puses ir bijis aicinājums veidot Eiropas līmeņa programmu, interesantu starptautiskajai auditorijai, Lembergs atbild noliedzoši: «Tādu norādījumu nebija. Magone prezentēja savu redzējumu. Tas bija sabalansēts saturs, kurā bija visi mākslas žanri, kuriem nepieciešama dabīgā koncertzāles akustika. Politiskais formulējums bija, ka koncertzālē galvenais akcents ir uz akustiskiem kultūras pasākumiem. Savukārt visam, kas ir uz apskaņošanu, vieta ir teātra namā Jūras vārti. Akcents uz starptautisko kultūras tūrismu nebija. To var radīt tikai ar laiku, to nevar ne mēnesī, ne gadā, pat ne piecos gados. Kaut gan, kad koncertēt brauc izcilā ērģelniece Iveta Apkalna, ja laicīgi būtu pienācīgs mārketings, pie mums brauktu ne tikai no Latvijas, brauktu arī no citām valstīm. Kamēr mārketings tiks ignorēts, nekāda veiksme nespīdēs. Nedrīkst būt tehnokrātiska pieeja kultūras notikumu organizācijā.»
Nepacietīgā kultūrpolitika
«Gribētos, lai nomierinās un druscīt ievelk elpu tie, kuri šobrīd jūtas kaut kā aizvainoti. Šie kompromisi, uz kuriem ir jāiziet – tas šobrīd, diemžēl, ir jādzird arī no kolēģiem citviet. Sauksim to par kultūrpolitiku. Ir kaut kas sagājis šreijā. To var, protams, saprast ar līdzekļu trūkumu un spiedīgiem apstākļiem. Laiks, protams, maksā naudu un būt pacietīgam tik nepacietīgā nodarbē kā kultūras procesu virzīšana... Es to ļoti labi saprotu kā argumentu, bet tā ir spēles noteikumu maiņa spēles gaitā,» savu post scriptum koncertzāles stāstā noformulē Miks Magone, kurš nu jau gandrīz mēnesi vairs nepilda koncertzāles mākslinieciskā vadītāja amata pienākumus. Uz Ventas Balss jautājumu, vai tomēr nebija iespējami kompromisi viņa izmeklēti ekskluzīvajā repertuārā, Magone atbild ar provokatīvu pretjautājumu, nopūšas un skaidro: «Esmu to teicis vairākkārt. Tā nav taisnība. Ko nozīme ekskluzīvi izmeklēta programma? Ja paskatāmies pasākumu trīs gadu arhīvu, tur nav pazuduši ne bigbenda, ne Ventspils kamerkora un kamerorķestra koncerti, ne tādi, kurus ir rīkojuši telpu nomnieki, ir bijusi arī tā daudzkārt piesauktā populārā estrāde. Šim apzīmējumam es atsakos piekrist, tas ir aplami. Ja jūs domājat par skatītāju skaitu, pilnas zāles labākajā gadījumā var nodrošināt jau daudzkārt piesauktā populārā un estrādes mūzika. Vēl pirms koncertzāles atklāšanas vienojāmies, ka iepriekšminētais žanrs turpmāk tiks pārstāvēts teātra namā Jūras vārti. Tā būtu bijusi loģiska un pareiza izvēle – katrai lietai paredzēt savu vietu. Šobrīd populārā estrāde no Jūras vārtiem ienāk koncertzālē. Varbūt tā vajag. Varbūt es kaut ko nebiju sapratis. Piedodiet, – kļūdījos.»
Komentāri (59)
Šitas jau sāk līdzināties Lemberga afērai masu mēdijos.
Kaut ko raksta un kaut ko muļļā bet neko nepasaka.
Ej un dzīvo savu dzīvi.
Nāks cits un tērēs balagāniem pilsētas naudu pa savai modei.
Gan izdomās, kas patīk biblotekāriem un avīzes žurnālistiem, sagaidīsim jauno lidl bukletu un visi būsim laimīgi.
Ieteikums - novirzīt bezjēdzīgā drukātā izdevuma pilsēta ar rītdienu finansējumu mārketinga un reklāmas speciālistu algām. Tā, lai vismaz mēnesī kabatā ieripo līdziga summa kā mūsu minhauzena pensija. 1300 bruto mēnesī pret miljonu kopējiem tēriņiem ir smieklīgi. Saaiciniet pilnu zāli par sētnieka algu. Otrs iemesls ir lembergisms, bez tā varētu pieskaitīt ~25% apmeklētāju.
Zinām, ka fani braukā līdzi pa pasauli saviem iemīļotajiem māksliniekiem, te gan vecajam taisnība, būs vajadzīgi gadi, lai iekļautos apritē. Ja izdosies. Arguments pret ir arī sarežģītā loģistika. Un kur tad vēl honorāri māksliniekiem. Atrast sponsoru pasākumam 30K lielai pilsētiņai? Nē, nē, mums piestāv Getogames un hiphops pie koncertzāles :)
Es skatos uz Melo-M čellu trio biļetes lielajā zālē ir izpārdotas. Arī uz Raimonda Tiguļa jubilejas koncertu biļetes ir izpārdotas.
Šobrīd skatoties pasākumus koncertzālē ir tā, ka ir gribēšana, bet jā - ir kur biļetes jau izpārdotas, ir kur ir citi plāni, bet visus tik un tā nevar, jo vēl atliek vairāki koncerti uz kuriem sirds kāro, bet maciņš visas vēlmes nevar pacelt. Tomēr prieks redzē, ka zālē biļešu ir atlicis maz, tas dod cerību, ka šie mākslinieki Ventspilī atgriezīsies vēl, un varēšu doties arī uz viņu koncertiem citā reizē! Tas tikai pierāda - repertuāram ir nozīme.
Lieliski, Renars Z, tad tagad dzīve koncertzālē ies tik uz augšu. Vai ne?Piefiksējam.
Kaut kā te viss nevelkas kopā un ir pārāk daudz jautājumu, kuru atbildes neredzēt ne šeit, ne FB, ne arī citviet. Jāsāk ar to, ka nu galīgi neesmu piekritējs kādus mūzikas pasākumus piedāvāja apmeklēt Mika kungs t.i. koncertzāle. Taču, jautājums “Vai koncertzāle netika celta ar nolūku šeit rīkot savdabīgus koncertus, kurās tiktu izmantota ērģēlmūzika un simfoniskā”? Rača kungs jau pareizi saka, ka ar glaunu ēku jau nepanāksi, ka uz koncertiem nāks apmeklētāji. Kaut kā liekas viss neloģiski. Galvenais bija izlielīties, ka mums ir EIROPAS klases koncertzāle, pirkt superdārgas ērģeles un klavieres? Taču tagad, kad nenāk cilvēki, vainot mārketingu un producentus? Vai pirms koncertzāles celšanas tika noskaidrots, cik cilvēkiem Ventspilī ir augstākā izglītība akadēmiskā mūzikā? Cik? 10 cilvēkiem? 20? Nu vairāk par 30 tiešām nav… Vai tiem jauniešiem, kuri vēl šeit palikuši tāda interesē? Protams, ka nē. Vidējais ventspilnieks aizies uz Labvēlīgā tipa koncertu Jūras vārtos. Kam divas ēkas tad?
Lai klausītos labu mūziku, nav vajadzīga augstākā izglītība mūzikā. Akustiskajā zālē neskanēs ne šlāgeris, ne citi tingel- tangeļi...jo vienkārši tie nav piemēroti akustiskai zālei un neskan ... Visi koncerti nekad un nekur nav pilnībā izpārdoti, jo ir vairāk un ir mazāk populāri mūziķi un pašvaldība jau neiebilst arī piemaksāt, bet jābūt kaut kam ar ko pelnīt arī... no tās pašas profesionālās akadēmiskās mūzikas... Un kā redzam, no Tigula koncerta piemēra, var arī izpārdot tādus koncertus, lai arī līdz pašam koncertam vēl mēnesis.... Un Tiguls taču nav vienīgais komponists vai mūziķis Latvijā....
Bet tā jau nav tikai glauna ēka, tur jau tā lieta. Ēkā ir saturs - kvalitatīvi instrumenti - ir visas iespējas kvalitatīviem koncertiem. Turklāt, ir iespēja mūzikas skolas un vidusskolas bērniem spēlēt, iegūt pieredzi koncertējot uz kvalitatīviem instrumentiem akustiskajā zālē. Nav jau šaubu, ka bija augsta līmeņa mākslinieki arī laikā, kad Miks organizēja saturu, bet tie nebija zināmi un reizēm nebija arī saprotami man, parastajai latvietei, un sanāca kā ar visu jauno - ja nav viegls, ērts un viegli uztverams - neveidojas pieradums turp doties. Man ir liela cerība, ka šis mainīsies un šo kultūras dzīvi vairs nebremzēs arī dažādie ierobežojumi.
Liekas negodīgi, ka darbojošie cilvēki tiek pamesti zem tanka un tiek atrasts vainīgais, taču jau sākotnēji tika visiem apgalvots… 2019. gads “koncertzāles repertuāru veido Latvijas labāko mūziku priekšnesumi, kā arī ekskluzīvi un pirmreizīgi ārvalstu mākslinieku koncerti….galvenais uzsvars, protams, tiks likts uz profesionālo akadēmisko mūziku”.
Kas nākotnē mūs sagaida? Koncertzālē skanēs tikai šlāgeris un populāra mūzika? Ko darīs Jūras vārti? Vai pietiks nauda abām ēkām nodrošināt visu laiku tādus koncertus, kurās zāles būs izpārdotas? Katram jau savs viedoklis, taču šoreiz liekas, ka pamatīgi tiek atrasts vainīgais un uz kāda vaina bija jānoveļ… Tagad pēkšņi koncertzālei palielinās budžetu un katru otro nedēļu Reiniku Lauris brauks izpārdotā zālē. Tā būs atrasts vainīgais un no saviem pleciem novelta vaina?
Pēc gada spriežot, tad noteikti nebija tev aktuāli, bet līdzīga sāga jau ir bijusi kultūras centrā. Mainīja vadītājus kā zeķes, kamēr neatsauca atpakaļ bijušo, Lembergam pieņemamo :)
Vai tiešām "Lembergam pieņemamo" vai drīzāk iedzīvotājiem pieņemamo? Pieņemams jau nav tas, ka Koncertzāle mums ir unikāla, bet tās koncertus apmeklē vien kādi 20-30 cilvēki. Bet nu pēkšņi mums mēneša laikā ir divi izpārdoti koncerti. Protams, aiziešu un redzēšu - vai visas pārējās biļetes būs Lembergs nopircis un tur divatā sēdēsim, bet ja tie tomēr būs ventspilnieki un viesi - tad jau tomēr tas grūdiens būs bijis vajadzīgs saturā..
Vajag vispirms iemācīties lasīt. Kā vari spriest par lietām, kuras notikušas ~20 gadus atpakaļ? :D
" Ventspils varas partijas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs"...
Nu atkal jau nevarējāt iztikt bez šī radījuma pieminēšanas!
Popcik, a ko tāds Pornieks teica par šito būvi?!?!
Varētu jau palikt pie klasiskās mūzikas, bet tad tiešām vidusmēra ventspilnieks labprātāk klausītos Bahu, Mocartu, Bēthovenu nekā slavena pianista improvizācijas. Ja nu tomēr, tad jābūt labai reklāmai. Par pārējiem mūzikas žanriem, kāpēc arī ne. ''Jūras Vārti'' ir teātra nams, uz teātriem grūti pat biļetes dabūt, nepazudīs, izdzīvos.
Nu tagad līdzīga situācija ir ar koncertiem - kolēģe saka, ka ies uz Melo M, es ieeju mājas lapā - izpārdots, Tiguļa koncerts - izpārdots. Tad ieraugu, ka būs vēl Šimkuss, Linda Leen un vēl vecgada koncerts, Muktupāvels - tie visi ir man zināmi un saprotami mākslinieki, un laikam ne man vienai - jo biļetes ir izpārdotas krietni vairāk kā agrāk uz koncertiem.
Viens aspekts it tāds kā dzīvē pēdējā gada palik dārgāka - pārtika, komunālie un t.t. Un cilvēks īpaši pensionars desmit reizes padomās pirkt biļeti vai samaksāt par dzīvokli Vai nopirkt kaut ko derīgu.
Un otrkārt. Ne visiem (ļoti daudziem!) patīk tas repertuārs ko piedāvā koncertzālē.
piekrītu par visiem 100. Šis nav viegls laiks. Tas nav viegls ne iedzīvotājiem, ne tai pašai koncertzālei. Nevar vairs atļauties organizēt koncertus 30 cilvēkiem, ir jābūt pilnai zālei, lai tā nebūtu veltīgi "kurināta". Tāpēc ir jābūt repertuāram, ko sapratīs vismaz vairāki simti cilvēku un par ko būs gatavi arī samaksāt. Izskatās, ka Melo M un Tiguļa mūziku saprot.
Padziļināti mārketinga pētījumi bija jāveic pirms cēla šo pompozo būvi. Varbūt vienkārši varēja apmierināties ar mūzikas skolu. Ir jāsaprot, ka Ventspils atrodas galapunktā, un piekrītu Račam, ka nav izvēle. Laidiet tur spēlēt visus žanrus.
Patlaban pilsētas mārketologi un vadība ir zaudējuši dēļ savas nekompetences un vaino savās kļūdās nevainīgus cilvēkus. Ja reiz tu pilsētu apmeklētājus nevari piesaistīt ar sakārtotu vidi un tīrām ielām un tā veicināšanai sāc celt pilsētā superdārgus ''brīnumus'', tad tāda attieksme ir nepieļaujama.
Kurš ''pilsētas brīnums'' būs nākošais? Inovāciju centrs?
Mūzikas skolai arī vajag zāli. Vai atceraties kādā zālē notika koncerti mūzikas skolā?
Es neesmu pret lokālu zāli. Protams tā ir vajadzīga. Patlaban es apspriežu pāķu ambīcijas izveidot ''sūnu ciemā'' akadēmiskās mūzikas megapolisi, kura nesīs milzu peļņu.
Vai tiešām vainīgi ir visi citi, ne tas, kas organizēja tieši šos koncertus? Un plāns jau bija - skanēs kvalitatīva, visiem zināma mūzika, sākums arī bija daudzsološs - pie ērģelēm Apkalna - fantastiski. Bet tad tas viss palēnām mainījās uz mūsu platuma grādos mazāk zināmiem māksliniekiem, un arī apmeklējums mazinājās... Un jā - iespējams nebrauks klausīties koncertu no Rīgas, Jā , var būt. Bet es nebraukšu klausīties koncertu uz Rīgu. Un vai tiešām Ventspils iedzīvotāji nav pelnījuši dzirdēt un skatīt, ko kvalitatīvu un viegli saprotamu? Tas, ka vēlme ir ir redzams šobrīd pašas koncertzāles lapā - biļetes uz koncertiem ir izpārdotas. Pat šajos ekonomiski spiedīgajos apstākļos.
Es kaut kā sliecos drīzāk uz to ka nevienu te ļečīt vairs negrasos.
Visa tā sistēma jau saveidojusies bija pirms koncertzāles - gluži kā Putina režims pirms Ukrainas kara. Vēlme brīvi uzspēlēt cilvēkiem. Ja tas nav - spīdziniet ko un cik gribat. Un uzbūvējiet vēl pāris koncertzāles pāķos.
Interesanti,kas slēpjas aiz komentētājas segvārda "Kristiāna"?
Tādas aizdomas,ka ir kāda saistība ar Mūzikas bibliotēku...
Bet tas,protams,ir tikai pieņēmums.
Vai šī "Kristiāna" nav tā pati "Marta P"- lembergistu algota komentētāja?
aga: Padziļināti mārketinga pētījumi bija jāveic pirms cēla šo pompozo būvi.
Bez šaubām. Bet kā teicis dr. Apinis - tuvs Lembergam cilvēks . Bijos priekšlikums koncertzāli nosaukt "Kristīne"! Vai nav forši?! Un mēs te par kaut kādiem aprēķiniem runājam. Vajadzēja pieminekli Lemberga ģimenei un to par ES naudu uzslēja. Un tālāk jau vienalga.
Domes un koncertzāles vadībai vajadzēja atzīt savas kļūdas bet nē, seko vēl viena atziņa ''jāprot pārdot''.
Nu ir gan jābūt koncertiem uz kuriem grib iet, un tā informācija jāprot nogādāt līdz klausītājiem, kas grib to klausīties, to var saukt arī par "jāprot pārdot", jeb mārketingu.
Tagad divi koncerti izpārdoti tik īsā laikā pēc kārtas - nu tos koncertzāle prata pārdot.
Lietuvas pilsētā Kauņā deju festivāla "Aura" ietvaros lielu interesi piesaistījis ungāru horeogrāfes Martas Ladjānskas uzvedums "Kailajiem skatītājiem", kurā kaili uzstājās ne tikai visi dejotāji, bet arī skatītājiem un zāles darbiniekiem bija jāizģērbjas.
Nu atļaušos arī kaut ko piebilst. Es skaņoju flīģeli un ērģeles visiem koncertiem "Latvijā". Teikšu tā - šo triju gadu laikā ir bijuši kādi 3 koncerti, kurus es apzīmētu kā supermodernus un ekstravagantus, ierindas klausītājam grūti uztveramus. Daudzi lieliski koncerti bija maz apmeklēti, bet es galīgi negribu piekrist, ka vien 20% vietu bija izpārdoti.
Mani žanri ir klasiskā mūzika. Ir bijis pietiekoši daudz tādu, bet klausītāju tā pamaz. Tūlīt pēc atklāšanas pusgada laikā entuziasms kritās. Tagad nu daži koncerti izpārdoti - esmu pilnīgi pārliecināts, ja nebūtu šāda ažiotāža un tieši šos pašus koncertus organizētu Miks un komanda, pārdošanas apjomi būtu parastie - nu uz Melo M izpārdotu, bet ja šī grupa Ventspilī koncertētu 3x gadā, tad 3-jā koncertā būtu tā pati puszāle! Ak Iveta Apkalna! Veinam Maršalam un nupat koncertējušajam Krisam Alsijam viņa varētu asistēt, ja viņiem asistents būtu vajadzīgs! Zālē bija aizņemtas nepilna puse.
Piekrītu Jums, ka arī reklāmai jeb mārketingam ir jābūt, protams. Un pēc mājās sēdēšanas gadiem publiku bija grūti iekustināt. Bet nu lūk - ir iekustināta. Vai tā programmas vai reklāmas nopelns - par to jau var spriest tikai katrs individuāli pēc sevis.
Jā, šajā laikā bija arī kvalitatīvi, interesanti un augstas klases koncerti - to jau neviens neapšauba. Bet es personīgi pēc sevis - gadījās man aiziet uz koncertiem, ko nesapratu un tas "nosita" to vēlmi skatīties, kas tad tur ir un mēģināt kaut ko, ko manas ausis nebija pārbaudījušas. Līdz ar to šobrīd man ir prieks lasīt programmā vārdus ko atpazīstu un ko zinu, ka man patiks, lai atjaunotu šo ieradumu iet uz koncertiem. Pēc tam jau protams arī gribēsies aiziet uz ko nedzirdētu. Bet ne šobrīd, ne pie šīm cenām visur. Ja eju uz izrādi vai koncertu, tad tikai uz tādu, ko esmu pārliecināta, ka man sagādās prieku.
Turpinu. Kad koncerti notika Jūras Vārtos, tad akadēmiskos koncertos apmeklētāju skaits tāpat pēc atklāšanas kritās dramatiski. Fantastiski džeza mūzikas koncerti tika rīkoti uz skatuves, jo bija skaidrs, ka zālē būs max 80 cilvēku, bet uz skatuves tas bija OK. Uz Brāmsa Vācu rekviēmu bija labi ja puse zāles un tur nu izpildītāji bija gan absolūti izcili, gan arī viņu vārdi pazīstami.
Liepājā ar 60 tk iedzīvotājiem 3 - 4 koncerti mēnesī. Tas ir pilsētā ar gadsimtiem veidotām kultūras tradīcijām, ar operu, teātri, Trīsvienības katedrāli. Ko tad jūs gribiet no knapi 30 tk zvejnieku un ostnieku pilsētiņas bez jebkādām kultūras tradīcijām! To visi saprātīgi cilvēki skandināja, ka nevajag gaidīt pārpildītu zāli visos koncertos!
Es uzskatu, ka visa šī ažiotāža ir vien politiskas spēlītes no Jūras ielas nama saimnieku puses. Piedodiet, bet es tur neredzu nevienu, kurš būtu spējīgs kompetenti spriest par mūziku un mākslu. Vai koncertzāles būvniecības laikā tika piesaistīti eksperti?
Turpinu. Nu kaut vai ērģeļu būvniecība - tādam projektam tiek veidota vesela būvniecības komisija. Nu nevar uzticēt vienam cilvēkam ērģeļu eksperta un konsultanta funkcijas! Ērģeļbūves firma tika izvēlēta pilnīgi bez konkursa vai pat izpētes! Cik man ir gadījies saskarties ar šādiem projektiem, komisija vienmēr iepazīstas ar vairākām firmām, brauc klausīties viņu instrumentus. Pats esmu uzbūvējis vairāk kā 40 ērģeles. Intonācijas laikā konsultanti nopietnos projektos ir klāt visu laiku un katrs reģistrs tiek pārbaudīts! Tagad kāds var teikt - mēs pilnīgi uzticamies Klaisa firmai un Apkalnai! Klaiss sen vairs nav nekāda izcilā firma, instrumenti ir labi, bet nekas sevišķs.
Labi, tās manas personiskās emocijas. Ar to visu gribu pateikt 2 lietas:
1. Ventspilī, pirmkārt bija vajadzīga jauna ēka mūzikas vidusskolai un tai blakus arī koncertzāle. Pareizais akcents ir mūzikas vidusskolas darbība un koncerti kā piedeva. Tādā ziņā viss ir izcili - labus mūziķus nevar izaudzināt uz vecām
klaberkastēm pie nolupušām sienām. (Te gan piepildīšu, ka jaunās klavieres, kas ir klasēs, ir pilnīgi mēsli, ražoti Malaizijā, pat ne Ķīnā). Tiktāl viss ir lieliski un studentu skaits apliecina, ka viņi grib šeit mācīties. Lai nu tik jaunajam direktoram(-rei) izdodas pulcināt un noturēt augstākās klases pedagogus.
2. Mika Magones atbrīvošana ir absolūti netaisnīga, nepamatota un netālredzīga! Pēc visiem lokdauniem nu tik tauta sāk kaut kur kustēties; tiklīdz nav pilna zāle, tā prom! Problēma Ventspilī ir tā, ka šajā pilsētā netiek respektētas individualitātes. Miks ir liela individualitāte, protams, ar ambīcijām. Un klasiskā situācija: divi cilvēki ar ambīcijām reti kad vienā teritorijā pratuši saprasties un kur nu vēl sastrādāties, savukārt pelēkā masa vai nu necieš par sevi pārākus, intelektuālākus; reiz tā izvēlas kādu pielūgsmes objektu, tad nu arī skatās, kas nu nāks no viņa mutes ārā un attiecīgi izpaužās; masai nav savu domu, sava viedokļa. Tā nu Miks ir kļuvis par šīs