Šveicietis Kristofs tulko Čaka dzeju

Latviešu valodu Cīrihē dzīvojošais filologs, senvācu valodas speciālists apguva, deviņus mēnešus uzturoties Latvijā. Tas notika 2004. gadā, kad jaunietis studēja Rīgā: «Pirms tam par šo valsti neko nezināju, bet Čaku iepazinu muzeju naktī. Man iepatikās viņa dzeja, jo patīk Rīgā un Čaks daudz par to raksta.»      

Kristofs joprojām studē un ir lektors Cīrihes universitātē, ikdienā dzejas latviskošanai viņam neatliek laika, tādēļ šveicietis labprāt izmantoja iespēju atbraukt uz Ventspili, lai tulkotu dzejas ciklu Sirds uz trotuāra: «No vienas puses, esmu literatūrzinātnieks, kas pēta, kā Čaks dzīvoja un kā tapa viņa dzeja, no otras puses, esmu lasītājs, kam patīk dzeja par lielpilsētu Rīgu un Čakam svarīgām lietām šajā pilsētā. Viņa dzeja mani vienmēr pārsteidz – lasi, lasi, bet pēkšņi parādās kaut kas negaidīts. Negaidīts vārds vai risinājums.»

Pagājušajā gadsimtā Latvijā lietotās valodas nianses Kristofam palīdz izprast Kārļa Mīlenbaha sastādītā vārdnīca un sarunas ar teātra zinātnieci Līviju Akurāteri. Viņa, piemēram, izskaidrojusi, ko nozīmē dzejas frāze Ar krūtīm kā piepūstām burām darbā Matrozis laķenēs: «Prasīju Līvijai, vai  šis izteiciens raksturo arī to, ka cilvēks ir pārāk lepns. Savukārt, lasot dzejoli Padoms, meklēju labāko variantu, kā vāciski pateikt salīdzinājumu «dāmas kur tievas un smalkas kā spieķi». 

Ja varētu satikt Čaku un uzdot viņam vienu jautājumu, Kristofs pavaicātu, kāds viņš īsti bija – bohēmists, kam patika naktsdzīve, vai tomēr nopietns cilvēks, kas daudz vairāk laika pavadīja pie sava rakstāmgalda: «Viņš tik profesionāli rakstīja par naktstauriņiem, ka, šķiet, ļoti labi zināja, kā tas notiek, bet vai Čaks patiešām to zināja?» Šveicietis aizdomājies arī par to, cik atšķirīga dzīve pirms 90  gadiem bijusi Rīgā un Latvijas laukos, kā no priekšpilsētām nākušās meitenes kautrīgi uzlūkojušas skatlogus, bet puikas brīnījušies par tramvaju.

«Rīga man palīdz saprast Čaku, bet Čaks – Rīgu; jūtos te nedaudz kā mājās. Es ceru, ka mans tulkotais Čaks patiks tūristiem no Austrijas, Šveices un Vācijas, jo viņa darbi ir kā ceļvedis Rīgas vēsturē,» uzskata Kristofs. Savā universitātē, kurā viņš studē un strādā, Kristofs bibliotēkā atradis Čaka Kopotos rakstus latviešu valodā.

Slavenais latviešu urbānists ir tulkots vāciski, tomēr Kristofs vēlas piedāvāt arī savu versiju par latviešu dzejnieka agrīno daiļradi. Sirds vāciskās versijas izdošanai Kristofs iecerējis izmantot Latvijas Literatūras centra atbalstu: «Kad braucu uz Ventspili un teicu draugiem un ģimenei ka tulkošu Čaku, viņi nesaprata, kāpēc tas vajadzīgs. Daudzi šveicieši joprojām nezina, kas ir Latvija, viņiem tā šķiet eksotiska vieta. Man to izprast palīdzēja Čaks.»