Vārdnīca baltkrieviem un latviešiem

Tas ir pirmais tik liela mēroga izdevums baltkrievu un latviešu filoloģijas jomā. Vārdnīcu izdevusi Latvijas baltkrievu savienība, kuru vada uzņēmēja Valentīna Piskunova. Pie vārdnīcas sastādīšanas ilgus gadus strādājusi filoloģijas doktore un baltkrievu literatūras tulkotāja un pētniece Mirdza Ābola, kuras piemiņai veltīta šī grāmata.

Diemžēl pirmās baltkrievu un latviešu vārdnīcas sastādītāja nesagaidīja to dienu, kad iznāca izdevums. Ābolas materiālu manuskriptu sagatavošanu drukāšanai un vārdnīcas rediģēšanu veica Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Valodu un literatūras institūtā, kas nosaukts Jakuba Kolasa un Jankas Kupalas vārdā.

Vārdnīca paredzēta visiem, kas apgūst baltkrievu vai latviešu valodu. Baltkrievu biedrības Spadčina aktīvisti saka, ka vārdnīca palīdzēs viņiem pilnveidot latviešu valodas zināšanas, labāk integrēties latviešu vidē.

Savukārt uzņēmēja Valentīna Piskunova izceļ vārdnīcas nozīmi, stiprinot divu tautu kultūras saikni. Vārdnīcā ir vairāk nekā 40 000 vārdu, kas atspoguļo abu valodu mūsdienu leksiku, proti, tradicionālo, sabiedriski politisko, zinātniski populāro, tehnisko; šeit tāpat atrodami arī daži seni vārdi, folklorismi un etnogrāfismi.

Grāmatas ievadā sacīts, ka šī ir autorvārdnīca, kas atšķiras no tradicionālajām divvalodu vārdnīcām ar autores īpašo pieeju leksikas izvēlei. Piemēram, Ābola uzskatīja, ka vispirms ir jāatspoguļo specifiskā baltkrievu leksika, jo baltkrievu–latviešu vārdnīcu citur nav.

Tajā pašā laikā baltkrievu vārdus, kuriem ir ļoti liela līdzība ar krievu ekvivalentiem, viņa sākumā neiekļāva, domādama, ka latvieši pietiekami labi pārzina krievu valodu. Jāpiebilst, ka galvenais darbs pie vārdnīcas sastādīšanas ritēja pagājušā gadsimta 90. gados.

Kopš tā laika situācija ir mainījusies, toskait mūsdienu leksikā parādījušies daudz jaunu vārdu, kas atspoguļo jaunas nozares – informātiku, menedžmentu utt. Tādēļ izdevuma galvenais redaktors Ivans Lučics-Fedorecs, pabeidzot darbu pie vārdnīcas, papildināja to ar vārdiem un frazeoloģismiem, kas tiek plaši lietoti.

Baltkrievi ir ļoti pateicīgi Mirdzai Ābolai par viņas milzīgo un nenovērtējamo ieguldījumu divu kultūru attiecību attīstībā. Nostrādājusi vairāk nekā 40 gadus Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, viņa ieguldījusi daudz pūliņu un pievērsusi īpašu uzmanību literatūras sakaru izpētei starp Latviju un Baltkrieviju. Kopā ar vēsturnieku Vīksni 1977. gadā publicējusi monogrāfiju par divu valodu saikni, bet kopā ar baltkrievu literātu Poņizņiku 1984. gadā laida klajā latviešu poēzijas antoloģiju baltkrievu valodā.

Mirdza Ābola tulkojusi baltkrievu autoru darbus latviešu valodā un bijusi Starptautiskās baltkrievu asociācijas līdzpriekšsēdētāja. 2001. gadā Baltkrievijas valdība pasniedza viņai Franciska Skorina medaļu.

Pirmā baltkrievu–latviešu un latviešu–baltkrievu vārdnīca iespiesta Jelgavas pilsētas tipogrāfijā ar Rīgas domes, uzņēmumu Iļģuciems un Liepājas metalurgs finansiālo atbalstu. Izdevuma tirāža – 500 eksemplāru. Atbalstu vārdnīcas sagatavošanā snieguši Baltkrievijas vēstniecība Latvijā un personīgi vēstnieks Aleksandrs Gerasimenko. Vārdnīcas eksemplāri uzdāvināti Rīgas baltkrievu pamatskolai, Latvijas baltkrievu biedrībām, nodotas Latvijas un Baltkrievijas bibliotēkās.