Vai dzenim galva nesāp?

Ievadlekcija par dzeni, stāsta zoologs Vilnis Skuja, 12.aprīlī plkst.17:30 Livonijas ordeņa pilī.

Ar šo notikumu Ventspils muzejā tiek ievadīta izglītojošā programma Putnu dienas, kurās varēs noskaidrot, kāpēc tad dzenim nesāp galva. Nodarbībai iespējams pieteikties pa tālr. 29590093 (Ilvai).

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) par 2016. gada putnu ir izvēlējusies dižraibo dzeni Dendrocopos major. Dižraibais dzenis apdzīvo dažādus mežus un ir biežāk sastopamā no Latvijas dzeņu sugām. Pasaulē ir sastopamas 380 putnu sugas, kas pārstāv dzeņveidīgo putnu kārtu. Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo sugas, kas piederīgas divām – tītiņu un dzeņu – apakšdzimtām. Tītiņu apakšdzimtu pārstāv viena suga – tītiņš jeb, tautas mēlē, grozgalvītis. Dzeņu apakšdzimtu pārstāv astoņas dzeņu un dzilnu sugas: dižraibais, mazais, vidējais, trīspirkstu dzenis un baltmugurdzenis, un melnā, pelēkā un zaļā dzilna. Šogad plānots noskaidrot dižraibā dzeņa izplatību, tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības aicina ikvienu iedzīvotāju ziņot par novērojumiem portālā Dabasdati.lv.

Dižraibo dzeni var pazīt pēc melni-balti raibā apmatojuma un sarkanām zemastes spalvām, kas skaidri nodalītas no pelēki baltā vēdera. Galva ir melna, piere – balta, arī gar sāniem redzami balti plankumi. Tēviņiem pakausis ir sarkans, bet mātītēm tas ir melns. Savukārt jaunajiem putniem visa galvas virsa ir sarkana. Dižraibajam dzenim ir zaļganpelēkas kājas, pelēks knābis un sarkanas acis. Jaunajiem putniem acis ir brūnas. Dižraibais dzenis ir vidēji liels putns – ķermeņa lielums ir 22–26 cm, spārnu izpletums 38–44 cm. Dzeņi ir galvenie dobumu veidotāji mežā. Turklāt īpatnēji ir tas, ka vairums no dzeņu sugām izkaltajā dobumā ieligzdo vien reizi un nākamgad veido jaunu dobumu. Un te – atstātajā dobumā – klāt ir tādi dobumperētāji kā zīlītes un mušķērāji. Dzeņu veidotajos dobumos savas ligzdas veido arī īpaši aizsargājamā suga – meža balodis, kā arī pūces.