Filmu vērtē kinogardēdis Savva Matvejevs.

 Režisors: Pjērs Sofins, Kriss Reno

Ir tik lieliski, kad absolūti nenodrillēta pilnmetrāžas filma var iznākt pat labāka par populārāko franšīzu turpinājumiem. Nejaukais es ir tieši šis gadījums.

Nejaukais es atklāj skatītājiem divu visīstāko parazītu pretošanos, kas nepārtraukti nodara pāri zemeslodes iedzīvotājiem – te viņi paņem Eifeļa torņa un Brīvības statujas kopijas no Lasvegasas, tad izjauc piramīdu, tās vietā atstājot gumijas piepūšamo kopiju.

Tiecoties pēc Visuma galvenā ļaundara titula, galvenais varonis, vārdā Gru, kas nedaudz atgādina tēvoci Festeru no Ādamu ģimenītes, nolēmis tā pa īstam sariebt cilvēcei – nozagt Mēnesi. Par nelaimi (tas attiecas uz Gru), ideja kļūt par visuma galveno ļaundari šķiet diezgan saistoša vēl vienam animācijas filmas varonim – Vektoram, kas visādi cenšas galvenā varoņa ritenī sabāzt spieķus. Paralēli tam visam Gru, pašam to īsti negribot, ir jāaudzina trīs nemierīgas meitenītes, kas cenšas visādi piesaistīt sev Gru uzmanību un pāraudzināt ļaundari.

Gaidīt no animācijas filmas samezglotu sižetu – nav pateicīga lieta, ne jau tādēļ ejam uz kinoteātri uz multenēm. Nejaukais es ir ārkārtīgi vienkārša un tieša animācijas filma – tajā likts uzsvars uz vispārzināmām vērtībām: mīlestība, ģimenes attiecības, labsirdība pret apkārtējiem. Toties uz visa šī vienkāršuma fona ļoti labi izskatās multfilmas galvenie varoņi.

Te ir gan kompleksu nomocīti ļaundari, gan vājprātīgi zinātnieki, gan nešpetni baņķieri, gan Gru klonētu rokaspuišu armija – mazi, dzelteni minjoni. Ar šiem pašiem minjoniem, starp citu, iznāca neviennozīmīga situācija. Šie dzeltenie blēņdari, kas nemitīgi izspēlē komiskus jociņus, bezkaunīgi segu velk uz savu pusi, un, būdami otrā, varbūt pat trešā plāna personāži, pamanās pārslēgt visu uzmanību uz sevi – gluži kā pingvīni no Madagaskaras. Uz viņu fona daudzi varoņi, kuriem piešķirts daudz lielāks ekrāna laiks, vietām vienkārši nobāl.

No tehniskā viedokļa multfilmai pietrūkst zvaigžņu no debesīm, taču animēta nav slikti – personāžu kustība modelēta diezgan smieklīgi. Vizuāli Nejaukais es diezgan spēcīgi atgādina Superģimenīti. Minjoni izdevušies īpaši labi – šie velnēni nemitīgi vaibstās, ākstās, pīkst pašizdomātā valodā, nonāk komiskās situācijās, taču ne soli neatkāpjas no sava saimnieka un vajadzīgajā brīdī pastiepj savu palīdzības roku.

Multfilma ir izpildīta spilgtās krāsās, kas galveno varoni, kas ietērpts bālās, pelēkās drānās, padara vēl kariķētāku. Nedaudz iznāca vilties mūzikas dēļ, kuru animācijas filmā vienkārši nepamana – šoreiz Hansa Cimmera muzikālais pavadījums iznācis diezgan blāvs. Ja reiz tiek skarta skaņas tēma, tad daži akmentiņi jāiemet lokalizatoru dārziņā. Multfilma dublēta diezgan vāji – aktieri steidzas, un multfilmas sākumā iznāk saspringt, lai saklausītu, ko saka atsevišķi personāži.

Spriedums: Nejaukais es pilnīgi noteikti nav mēģinājums radošās sāpēs dzemdēt kārtējo datormultenīti. Animācijas filma iznākusi laba, ļoti smieklīga un izraisa tikai un vienīgi pozitīvas emocijas. Noteikti iesaku noskatīties – Nejaukais es ir ideāli piemērots visai ģimenei.

Ko vēl var noskatīties, ja iepatikusies animācijas filma Nejaukais es: Superģimenīte, Mākoņais, gaidāms kotlešu lietus, Kā pieradināt pūķi.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: