Iesakņojusies "Ventas Balss" ozolzīle

 Toreiz, stiprinot savus uzticamos lasītājus, Ventas Balss kopā ar avīzi katram laikraksta abonētājam pasniedza spēka simbolu – mazu lina maisiņu ar ozolzīli. Daudzi lasītāji aizvien glabā ozola augli, bet užavnieki Marta un Mārtiņš Kanniņi 2008. gadā to iedēstīja podiņā. Kad stādiņš paaugās, to iestādīja zemeņu dobē.

Divu gadu laikā zemzarītis pamatīgi izstiepies, un pavasarī Kanniņi to atkal pārstādīs. «Līdz šim ozoliņam labāka augšana bija starp zemenēm, jo mūs čakli apciemo buciņi, kam garšo asni. Negribējās, lai zvēri apskadē jūsu dāvanu,» saka dzīvesbiedri. Viņu sētā labi iesakņojies pirms 70 gadiem stādīts ozols, kam pēc ziemas miega pievienosies no Ventas Balss ozolzīles izaugušais kociņš.

Auga stādītāji aizvien cītīgi lasa laikrakstu un izmanto iespēju pasūtināt to uz gadu. «Mums, kā jau lauku ļaudīm, avīzē tuvāka zemnieku tēma. Ar interesi, piemēram, izlasījām, kā Akums ķēra zagļu. Saista arī tas, ko saka Lembergs.» Citai ilggadējai Ventas Balss lasītājai – pilteneniecei Zentai Daudzei – visvairāk patīk intervijas.

Spilgtāk atmiņā palikusi saruna ar skolotāju Juri Neimani un dakteriem Gundaru Kukli un Ciedru Jaunbelzēju. Daudze laikraksta uzdāvināto zīli glabā īpašā traukā, kurā atrodas arī citas ventspilnieku pasniegtās veltes: «Te man ir jūras malā atrastie laimes akmentiņi ar caurumiem, te – arī ventspilnieka ķemme un jūsu ozolzīle. Tā ir mīļa dāvana, ko nevar vienkārši izmest.»

Maisiņš ar spēka simbolu redzamā vietā nolikts arī kafejnīcā Ukraina. Uzņēmēja Svetlana Ņečiporuka laikrakstu lasa abās valodās – gan krieviski, gan latviski. Viņasprāt, medijs aptvēris plašu interešu loku, tāpēc katram ir, ko izvēlēties: «Mani saista viss – gan raksti par uzņēmējdarbību, gan par kultūru. Labi atmiņā palicis pareizticīgo mācītāja Tēva Vadima teiktais par garīgām vērtībām. Tas liek aizdomāties par neikdienišķo, kam steigā nepievēršam uzmanību.»

Marta Kanniņa apmīļo ozolu, kas izaudzis no Ventas Balss dāvinātās zīles.