Gidons Krēmers un „Kremerata Baltica” sniegs koncertu Ventspilī

Mūziķu Gidona Krēmera (vijole), Ģiedres Dirvanauskaites (čells), Andreja Puškareva (vibrofons), Anastasijas Volčokas (klavieres) un Baltijas kamerorķestra „Kremerata Baltica” izpildījumā Ventspils klausītāji dzirdēs programmu „Sempre tango”, kuras ideja Gidonam Krēmeram tapusi ilgu gadu gaitā, strādājot pie Astora Pjacollas darbu adaptēšanas klasiskās mūzikas koncertiem dažādās auditorijās.

Programmā:
Osvaldo Golijovs „Last Round”
Georgs Pelēcis „Buena Riga”
Arturs Maskats "Pusnakts Rīgā"
Astors Pjacolla „Trīs skaņdarbi klavierēm un stīgām”
Astors Pjacolla „Vardarito” un „Grand Tango”

Tango. No 19. gadsimta Buenosairesas graustu rajoniem nācis, laika griežos karsti pielūgts un dziļi nicināts. Līdz 20. gadsimtā par dzīvesveidu pasludināts. To spējis izcīnīt drosmīgais sajūtu meistars Astors Pjacolla. Nu tas kļuvis par laikmeta zīmi Eiropas kultūrā – arī Latvijā, kur tango ir kā ziemeļnieka ilgas pēc saules.

"Kad runājam par skaistumu – par arhitektūras, mākslas, cilvēku, mīlestības skaistumu, mūsu pienākums šeit iekļaut arī Pjacollas mūziku. Man šķiet, ka nostalģijas valodā tā augšāmceļ labāku pasauli," paudis Gidons Krēmers, kurš programmas Sempre tango ideju izauklējis ilgu gadu gaitā. Pjacollas mūziku ievedot pasaules greznākajās koncertzālēs, viņš apstiprinājis paša meistara pārliecību, ka "mans tango vienmēr bijis vairāk domāts ausij, nekā kājām."

Ar dzimtenes sajūtu šajā vakarā nāks Lielā Astora mūzika, un viņa gars mājos arī Osvaldo Golijova darbā Last Round, kas pasludināts par cēlu pieminekli Argentīnas tango.

Un tad arī mūsējie – ziemeļnieki. Pirmais, kurš tango radījis ne kino vai teātra, bet klasiskajā koncertžanrā, ir Georgs Pelēcis, 2001. gadā uzrakstot „Buena Riga” jeb "Astors Pjacolla, Oskars Stroks un es". Buenosairesas tango melodijas šeit saplūst ar Latvijas tango karaļa Oskara Stroka tēmām. Īsts sapnis fantāzijas formā!

Gadu vēlāk Arturu Maskatu slavas augstumos uznes starptautiskais grāvējs "Tango", bet šajā programmā lai klausāmies pērn dzimušo darbu "Pusnakts Rīgā" – veltījumu Žanim Lipkem un viņa dzīvesbiedrei Johannai: spilgtām personībām, kuras vienoja uzticība, mīlestība un pašaizliedzība mūža garumā.