Izrādās, ka Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: Fastelauendt "gavēņa priekšvakars") ir sena, no viduslaikiem nākusi tradīcija un savulaik bijis Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties jau ap Ziemassvētkiem.

Apskati foto!

 

Vastlāvjus svinēja arī līvi Kurzemes jūrmalā, bet citur Latvijā šie svētki bija vairāk pazīstami kā Metenis. Kurzemes jūrmalā šo dienu vēl dēvēja par Zvejas dienu vai Stūrmaņu dienu, jo šajā dienā izvēlēja laivas stūrmani, tāpēc pēdējam bija jārīko mielasts, kurā visi ar zveju saistītie kārtīgi līksmoja.

 

Lai šo nedaudz piemirsto tradīciju celtu gaismā, Piejūras brīvdabas muzejā svētdien notika Meteņu – Vastlāvju - Zvejas dienas svinēšana.

 

Piejūras brīvdabas muzejā jau kopš gada sākuma notika muzejpedagoģiskās nodarbības, kurās skolu jaunieši iepazinās ar Meteņu dienas tradīcijām, bet svētdien tiek gaidīti visi ziņkārīgie, lai kopā ar folkloras kopu Rotaļnieks izskrietu ziemas stafetes, noēstos gardo Meteņdienas putru un ielīksmotu sevi ar rotaļām dziesmām un dejām. Turklāt, vēlams bija ierasties budēļu maskās. Vastlāvjiem ir arī zināms sakars ar vēju, bez kura piejūrā grūti iztikt, jo ir ieteikums - Vastlāvī un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo tad vējš plosa ēkas un jumtus. Pie šā ieraduma gandrīz visa Kurzeme turas. (A.Blīnšteina manuskripts, Puze, 1862).

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: