Ventspils māksliniekam Leskinovičam-120

Gedimins Leskinovičs (1892-1939) dzimis Pēterburgā ierēdņa ģimenē, kas neilgi pēc dēla piedzimšanas pārceļas uz Rīgu, un vēlāk - uz Ventspili. Ventspilī Gedimins Leskinovičs mācās un beidz reālskolu. Jau reālskolas laikā Leskinovičs sāk interesēties par glezniecību un mācās privātstudijā pie mākslinieka Jāņa Grīnberga. Ap 1910.gadu Leskinovičs iestājas Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, bet 1915.gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam un bēgļu gaitām, nonāk Maskavā, kur iestājas Maskavas mākslas skolā.

Ir ziņas, ka Leskinovičs mācījies pie talantīgā mākslinieka Pjotra Kelina (1874—1946) viņa vadītajā privātstudijā (1903-1911). P.Kelins ir Ceļojošo mākslas izstāžu biedrības biedrs (no 1911), kas apvieno tā laika progresīvos māksliniekus t.s. peredvižņikus. P.Kelina audzēkņu vidū ir arī dzejnieks Vladimirs Majakovkis.

Pēc īslaicīga karadienesta, no kura jauno mākslinieku atbrīvo vājās veselības dēļ, 1917.gadā Maskavā Gedimins apprecas ar jauno mākslinieci Irmu Ercumu un 1922.gadā atgriežas Latvijā, Ventspilī, kur uzsāk pedagoga darbu. Saistošs ir Gedimina Leskinoviča Krievijā pavadītais laiks, kur viņš, spriežot pēc kādas 1917.gada fotogrāfijas, ir bijis pazīstams ar latviešu gleznotāju Kārli Veidemani. Pēdējais bija iesaistīts mākslinieku grupējumā, kurā darbojās A.Drēviņš, V.Andersons un G.Klucis. (V.Šaldas pētījums Latviešu gleznotāji Maskavā, 1922-1937)

20.gs. 20.-30.gados Gedimins Leskinovičs kopā ar dzīvesbiedri un mākslinieku Grīnbergu ģimeni veido topošo Ventspils mākslas dzīvi. G.Leskinovičs kļūst par Valsts Rokdarbu darbnīcas vadītāju un strādā par 2.pamatskolas zīmēšanas skolotāju.

Iepazīstoties ar mākslinieka devumu, jāsecina, ka Gedimins Leskinovičs bijis talantīgs gleznotājs, ar labu gaumi un teicamu sava laika stilistikas izjūtu, kas atspoguļojas arī viņa glezniecībā. Daudzās klusās dabas, pievilcīgās mazformāta ainavas liecina par patiesu sava amata prasmi.

Izstādē eksponēti kopumā 15 darbi, 14 no kuriem ar VKKF un Ventspils pilsētas līdzekļiem restaurēti īpaši šai izstādei. Unikāli ir divi abpusēji skatāmi darbi, un, ko pateicoties restauratorei, ir iespēja arī abpusēji eksponēt.

Restaurāciju veica Zane Stikāne (11 darbi uz audekla) un Inga Rozefelde (3 darbi uz kartona).