Sezonas zādzības – velosipēdi

Daudziem bērniem, it sevišķi zēniem, velosipēds ir sapnis. Tas ir pietiekami dārgs un arī iekārojams, tāpēc ir ļoti žēl, ja to kāds nozog. Taču nereti zagļi ir tādi paši nepilngadīgie, kam arī ļoti gribas riteni, bet dažādu iemeslu dēļ tas nav pieejams.

Valsts policijas Ventspils iecirkņa vecākā inspektore Dace Andersone stāsta, ka viņas praksē bijis gadījums, kad vecāki solījuši bērnam dzimšanas dienā uzdāvināt velosipēdu. Solīja vienu gadu, solīja otro, trešo un pat ceturto, taču dāvanas kā nebija, tā nebija. Piektajā gadā bērns jau bija pietiekami liels, lai spētu riteni iegūt nozogot, un viņš to arī izdarījis.

Līdzīgi esot bijis arī ar citām pusaudžiem būtiskām mantām, kā, piemēram, mobilajiem tālruņiem. Protams, vecāku solījumi nav attaisnojums noziegumam, un pusaudzim tāpat ir jāatbild likuma priekšā.

Šogad līdz policijai nonācis gadījums, kad nepilngadīgais, iegājis savas mājas ratiņu telpā, ieraudzījis tur riteni un piesavinājies to. Pusaudzis riteni pārkrāsojis un braucis ar to, vecākiem nemaz nezinot.

Taču ne jau visās velosipēdu zādzībās vainojami pusaudži. Andersone uzsver, ka ļoti bieži velosipēdu zādzības vispār paliek neatklātas.

Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Anatolijs Dzelzkalējs skaidro, ka velosipēdus bieži vien zog nestrādājoši alkoholiķi, kam vajadzīga nauda kārtējai pudelei. Andersone bilst, ka līdzīgi mēdz rīkoties arī narkomāni, kad ir nepieciešami līdzekļi devai.

Lai pasargātu savu braucamo no zagļiem, velomīļiem jārūpējas par sava riteņa drošību. Vairāki Ventas Balss aptaujātie ventspilnieki atzina, ka visdrošāk ir velosipēdu glabāt iekštelpās. Tā, piemēram, Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena savu velosipēdu lielākoties glabā dzīvoklī vai bibliotēkas telpās. Apmēram pirms trim gadiem viņai ritenis nozagts no kāpņu telpas. Igeta ciemojusies daudzdzīvokļu mājā Lielajā prospektā, un velosipēds bijis pieslēgts pie kāpņu margām. Taču atslēga zagļiem nebija šķērslis.

Arī ventspilniece Evita Vangrava, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, riteni glabā savā dzīvoklī. Agrāk velosipēds stāvējis pagrabā, taču pēc tam, kad tas tika nozagts, jauno braucamo viņa glabā tikai dzīvoklī. Savukārt, esot ārpus mājas, viņa riteni bez uzraudzības neatstāj, pat ne uz īsu brītiņu.

«Tā kā riteni izmantoju pārsvarā vakara izbraucieniem, tad ieplānoju tā, lai man nav jāieiet veikalā. Ja braucu ciemos, tad parasti riteni ienesu telpās, dzīvoklī. Vizinoties ar velosipēdu, atļaujos ieiet veikalā tad, ja ir, kas riteni pieskata. Nesen ar draudzeni braukājām vakarā, un, kad sagribējās ēst, tad izvēlējāmies kafejnīcu ar galdiņiem uz ielas, lai var pieskatīt arī riteņus,» stāsta Evita.