Bērni apzog veikalus

Veikalu tīkla top! apsardzes dienesta priekšnieks Roberts Razevskis apliecina, ka Ventspils veikalos bērni zog ļoti bieži, it īpaši tajos, kuru tuvumā atrodas skolas. Nereti viņi tikai vēlas izrādīties citu skolas biedru priekšā – kurš vairāk pamanīsies nočiept. Ir gadījumi, kad lielākie piespiež mazākos bērnu priekš viņiem kaut ko nozagt, pretējā gadījumā solot kārtīgi sadot. Tā reizēm notiekot Pārventā.

Pārsvarā bērni zog saldumus – košļenes, šokolādītes, konfektes un dažādus sīkumus. Ir arī izņēmumi, reiz kādas skolas puikas nozadzis 250-gramīgās blašķītes ar alkoholu. Reizēm viņi zog arī nevajadzīgas lietas. Nesen bijis gadījums, kad puisis un meitene ilgi staigājuši gar veikala plauktiem, čamdījuši preci un skatījušies apkārt, – bijis redzams, ka kaut kas nav kārtībā. Apsargs viņus no veikala aizraidījis, taču pēc brīža viņi pieķerti blakus veikalā ar nozagtiem diskiem. Pie viņiem atrasta arī top! veikalā nozagta maza mantiņa – cālītis. Tātad lieta, kas pēc būtības viņiem nemaz nav vajadzīga.

Razevskis top! veikalu apsardzes dienestā strādā jau 10 gadus, tādēļ var pateikt, ka bērni ir zaguši visos laikos. Arī tā saucamajos treknajos gados. Zogam tiek pieķerti dažāda vecuma bērni, taču varot just, ka ar zādzībām nodarbojas arvien jaunāki bērni. Apsarga praksē paši mazākie bijuši četrus un sešus gadus veci brālis ar māsu, kuri bija piebāzuši pilnas kabatas ar saldumiem. Raizes sagādā arī skolēnu ekskursiju autobusi. Vienā veikalā sezonas laikā košļenes vien bijušas nozagtas vairāk nekā 600 latu vērtībā.

Visās zādzību reizēs policija netiekot saukta, taču katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Ja konstatē, ka bērns zog regulāri, ir jārunā ar vecākiem, un tādos gadījumos jāsauc policija, skaidro Razevskis. Tomēr ne vienmēr pieaugušie vēlas iedziļināties. Tā kādā skolā pie vadības tikuši aizvesti sazagušies skolēni, taču viņi bijuši neizpratnē, kāda gan viņiem daļa par veikalu. Arī vecāki bieži vien savus bērnus aizstāv un apsargus pataisa par vainīgiem.

To, ka vecāki ne vienmēr ir ieinteresēti, lai viņu bērni savu vainu atzītu un tādā veidā labotos, apliecina arī Ventspils pašvaldības policijas speciāliste Dace Andersone, kura nodarbojas ar nepilngadīgo lietām. Ir bijis, ka pratināšanas laikā māte zem galda biksta bērnu, lai viņš stāv klusu un savu vainu neatzīst.

«Šādos gadījumos vienmēr esmu teikusi: jūs varat tagad viņam likt melot, taču, ja piespiedīsiet viņu neatzīties, jūs pie mums atgriezīsieties, bet jau par daudz smagāku jūsu bērna izdarītu noziegumu,» saka Andersone. Viņa uzsver, ka ar bērniem ir jārunā, viņiem ir viss jāizskaidro, jo varbūt viņš pat nav aizdomājies, ka tas nav pareizi. «Cilvēks neko nevar mainīt savā dzīvē, ja nav atzinis savu vainu un to nožēlojis. Pretējā gadījumā bērnam rodas nesodāmības sajūta – viņš var kāpt pāri robežām un viņam par to nekas nebūs,» uzsver Andersone.

Psihologi norāda, ka atkārtotas zādzības vecumā no desmit līdz divpadsmit gadiem uzskatāmas par paaugstināta riska faktoru bērna turpmākām noziedzīgām darbībām, kuras jau ir saistītas ar izskatīšanu tiesas zālē. Atkārtotas zādzības liecina, ka bērnam ir emocionāla rakstura problēmas. Liels skaits bērnu, kas pieķerti zogam atkārtoti, nāk no ģimenēm, kurās trūkst siltuma gan vecāku savstarpējās attiecībās, gan abu vecāku attieksmē pret bērnu. Bērni parasti zog, ja nav pietiekami saņēmuši vecāku mīlestību un uzmanību.