Tiesa skatīs baritona Igora Martaka un viņa sievas slepkavības lietu

Uz tiesas sēdi piespiedu kārtā plānots atvest liecinieci, kura neieradās tiesā jūnija sākumā. Tiesas sēdei paredzēts turpinājums 1.jūlijā.

Jūnija sākumā saistībā ar liecinieces neierašanos un citiem tiesas sēdē izteiktiem lūgumiem krimināllietas izskatīšana tika atlikta uz šodienu.

No 1939.gadā dzimušā vīrieša, kurš apsūdzēts Martaka un viņa sievas Viktorijas slepkavībā, nogalināto tuvinieki tiesā prasa piedzīt materiālā un morālā kaitējuma atlīdzību kopumā 324 515 eiro apmērā.

Divi Martaka tuvinieki pieteikuši morālā kaitējuma atlīdzību - katrs 100 000 eiro jeb kopumā 200 000 eiro apmērā. 100 000 eiro morālā kaitējuma atlīdzinājumu prasa arī nogalinātās sievietes māte, bet tēvs pieteicis morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasību 20 000 eiro apmērā. Tuvinieki prasa arī atlīdzināt viņiem bēru izdevumus - kopumā 4515 eiro.

Apsūdzētais tiesā iepriekš atzina materiālā kaitējuma - bēru izdevumu kompensācijas - prasības, savukārt morālā kaitējuma prasības viņš vai nu atzina daļēji, vai neatzina. Vīrietis tiesā apstiprināja, ka ir pensionārs. Lietas materiāliem nolemts pievienot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par viņa ienākumiem.

Uz tiesneša jautājumu, vai apsūdzētais atzīst vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, vīrietis norādīja, ka savu vainu atzīst daļēji. Tiesas sēdes laikā viņš vairākkārt izplūda asarās. Apsūdzētā nopratināšana tiesā, kas ļautu spriest par viņa rīcības motīviem, vēl tikai gaidāma, taču no tiesas sēdē dzirdētā secināms, ka viņam iepriekš bijušas nesaskaņas ar nogalināto sievieti, kuras izturēšanās viņā radījusi aizvainojumu.

Pirmajā tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki, tostarp arī nogalinātās sievietes tēvs. Viņš pastāstīja, ka ar apsūdzēto ir pazīstams nedaudz vairāk kā 10 gadus - kopš iegādājies vasarnīcu dārzu kooperatīvā Tārgales pagastā, kaimiņos apsūdzētā vīrieša vasarnīcai. Liecinieks pastāstīja, ka līdz traģiskajam notikumam viņa attiecības ar kaimiņu bijušas ļoti labas - viņi savstarpēji izpalīdzējuši viens otram, gājuši viens pie otra ciemos, kopīgi devušies makšķerēt. Liecinieks neesot zinājis, ka kaimiņš nelegāli glabā medību bisi, tāpat viņš nekad neesot varējis iedomāties, ka kaimiņš ir spējīgs pastrādāt šādu noziegumu.

Savukārt viņa meitai Viktorijai, kura ar savu vīru Igoru Martaku ik pa laikam ciemojusies Ventspilī un arī vecāku vasarnīcā, ar kaimiņu esot bijušas nesaskaņas, atzina nogalinātās sievietes tēvs. Viņa meita un znots ļoti mīlējuši mājdzīvniekus, un viņiem pašiem bijis suns un kaķi, savukārt kaimiņam dzīvnieki nav patikuši un viņš to arī esot atklāti izrādījis attiecībā uz viņu mājdzīvniekiem. Kā tiesā atzina Viktorijas tēvs, tas esot bijis par iemeslu tam, kāpēc viņa meitas un kaimiņa starpā sākušās nesaskaņas. Reizēs, kad meita kopā ar savu vīru viesojusies tēva vasarnīcā, viņi neesot gribējuši, lai kaimiņš tobrīd tur viesotos.

Pagājušā gada 6.augustā ap plkst.18.30 Martaks ar sievu Viktoriju ieradās dārza mājiņā, gatavojās kurināt pirti un cept šašlikus. Lai viņus netraucētu, sievietes tēvs laikā no plkst.20 līdz 20.30 devies uz savām mājām pilsētā. Pēc vairākām stundām viņš uzzinājis par notikušo. Brīdī, kad viņš vēl atradies vasarnīcā, par tuvojošos traģēdiju nekas neesot liecinājis - nekādu konfliktsituāciju neesot bijis un kaimiņš pie viņa uz vasarnīcu neesot nācis.

Tiesas sēdē iepriekš tika nopratināta vēl viena lieciniece, kurai pieder vasarnīca netālu no dubultslepkavības vietas. Savukārt apsūdzētā vīrieša sieva izmantoja savas tiesības tiesas sēdē neliecināt, ja to nevēlas darīt. Tiesas sēdē gan tika nolasīta viņas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtā liecība.

Vīrietis ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 118.panta 2.punkta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas. KL par šādu noziegumu paredz sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem. Tāpat apsūdzētajam inkriminēta apsūdzība pēc KL 233.panta 2.daļas par šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas. KL par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.