Visbiežāk zog pārtikas preces

Privātās drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia statistikas dati par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka jaunieši visbiežāk zog multimediju atskaņošanas ierīces, datora aprīkojumu, kā arī apģērbu un CD un DVD matrices. Savukārt no 21 līdz 40 gadu vecie zagļi visbiežāk mēģina piesavināties pārtikas preces. Tāpat garnadži šajā vecuma grupā mēģina nozagt higiēnas preces un kosmētiku – dārgus ādas krēmus, tualetes ūdeni, skuvekļus un skropstu tušas. Visi zagļi neatkarīgi no vecuma iecienījuši stipros alkoholiskos dzērienus.

Pēc darbinieku novērojumiem, garnadži bieži samaina precēm cenu zīmes un, izmantojot situāciju, iegādājas dārgu preci par daudz zemāku cenu. Savukārt drēbes bieži tiek atstātas mugurā, uzvelkot tām pa virsu savu apģērbu.

Kopumā par zādzības mēģinājumiem aizturētajām personām jaunieši vecumā līdz 18 gadiem veido 21% jeb piekto daļu. Aptuveni 14% no kopējā pastrādāto zādzību skaita ir izdarījuši nepilngadīgie vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Savukārt mazgadīgie vecumā līdz 14 gadiem veido 7% no aizturētajiem un vairumā gadījumu zādzību mēģinājumus veic grupā.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse informē, ka Ventspils pilsētā un novadā šī gada 10 mēnešos no veikaliem reģistrētas kopumā 38 zādzības, no tām sešas ar ielaušanos. Tas ir mazāk nekā pērn.

Tomēr, visticamāk, ne visas lietas nonāk policijā, jo Ventspils veikalu pārstāvji atklāj, ka zādzību skaits ievērojami palielinās. Piemēram, veikalu tīklā Top!, zagšanas apjomi pat trīskāršojušies, salīdzinot ar situāciju pirms trīs gadiem.

Arī Maxima Latvija Apsardzes departamenta direktors Rimants Karanausks klāsta, ka Ventspilī Maxima veikalā tiekot izdarīts liels skaits zādzību. Ekonomiskās krīzes apstākļos ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri zog, lai varētu paēst. Šie cilvēki, kas visbiežāk ir pensionāri, bezdarbnieki un trūcīgas personas, mēdz zagt sieru, desu un maizi, ko profesionālie zagļi nekad neņemtu, norāda Karanausks.