«Strautuguns» aicina dejotgribētājus (FOTO)

Fotogrāfijas no «Strautuguns» arhīva.

Tieši tāpēc „Strautuguns” savam pulkam aicinām pievienoties katru dejotgribētāju. Domā, ka tev abas kājās ir kreisās un tautas dejas ir kas pavisam svešs? Blēņas! Atraktīvais dejotāju pulks parūpēsies, lai pavisam īsā laikā katrs kļūtu par polku meistaru.

Gaidīti jaunie dejotāji 12.septembrī plkst.21:00 Ventspils Jaunrades namā. Vēlams ierasties piemērotā apģērbā, meitenēm- krekliņš, pastalas vai "češkas", svārciņi, šorti; puišiem- šorti, t-krekls, pastalas vai kedas. Aicināti arī topošie studenti, vidusskolēni, jo šī ir lieliska iespēja iepazīt studentu dzīvi.

Kolektīvs aktīvi piedalās visos studentu pasākumus, ne velti savā īsajā pastāvēšanas laikā „Strautuguns” jau paguvis pārstāvēt Ventspils Augstskolu Baltijas studentu svētkos „Gaudeamus”.

Ar vēlmi dejot un pārstāvēt savu augstskolu, kā arī pateicoties Ventspils domes atbalstam, 2011.gada 5.janvārī vairāki jaunieši sapulcējās kopīgā deju solī, lai pierādītu nepieciešamību pēc studentu tautas deju kolektīva.

Apņēmības pilni, tomēr nedaudz neziņas mākti, dejotāji izdejoja pirmos deju soļus Ventspils Jaunrades nama telpās. Zinādami tikai jaunās vadītājas vārdu, dejotāji nolēma tai uzticēties, lai sasniegtu uzstādīto mērķi- labi pavadīt laiku, attīstīt sevi un pierādīt, ka latviešu tautas dejas nav tikai sen aizmirsta tradīcija. Šoreiz teiciens „kas neriskē, nedzer šampanieti” attaisnojās, jo entuziasma pilnās Inetas Judzikas vadībā dejotāji iedvesmojās un bija motivēti, lai sasniegtu labus rezultātus tautas deju skatē.

Kad kolektīvs bija nostabilizējies, trūka nosaukums. Katram sevis cienošam kolektīvam jābūt nosaukumam, zem kura augt un attīstīties, vārds, kuru nest pasaulē, vārds, kuru dzirdot, ik viens to saista ar tautas dejām. Pēc garām diskusijām un balsošanas, tika nolemts, ka mūsu vārds būs „Strautuguns”. Lai gan nosaukumā apvienotas divas ļoti spēcīgas dabas stihijas, kolektīvs ir nosaukuma cienīgs. Ne velti dzejnieks Māris Čaklais teicis: „ ...Tikai kalnā kāpjošā strautā, gadu tūkstoti nenogurusi, pieaugoša, jo nenopļauta, uguns, strautuguns kuras...”. Un tieši tādi ir dejotāji- nenogurstoši un apņēmības pilni.

Ar smagu darbu un daudzām negulētām naktī, ar brīžiem, kad gribējās visu atmest, dejotāji spēja saglabāt prieku un koncentrēties mērķim, ne velti arī kolektīva moto- „visi priecīgi”! Un tieši ar prieku un smaidu dejotāji spēja pārsteigt žūriju, jo ik viens darīja to, kas vislabāk padodas un ir sirdslieta, proti, deja.