Meklē jaunas atslēgas iekļaujošajai izglītībai

Iekļaujošā izglītība jau sen nav kaut kas ārkārtējs, bet gan ikdienas realitāte ikvienā skolā un pirmsskolas izglītības iestādē. «Iekļaujošā izglītība un tas darbs, ko jūs darāt, – tas noteikti ir sirdsdarbs,» atklājot konferenci, sacīja Ventspils pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane. Viņa pateicās katram, kurš šo svarīgo darbu veic.

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska aicināja apzināties, ka iekļaujošā izglītība – tas ir nepadarāms darbs. «Tas būs mūžīgs, tas ies uz apli, un katru reizi viss sāksies no jauna. Ja mēs būsim laipni viens pret otru, ja mēs pildīsim visi savus pienākumus un darīsim to, kas katram ir jādara, pasaule kļūs pozitīvāka,» sacīja Jana Bakanauska.

«Sniegt atbalstu – tas ir pamanīt, sajust, darīt, virzīties, meklēt un atrast labāko katra bērna izaugsmei, ļaujot viņam iekļauties mūsu sabiedrībā kopumā,» atgādināja Ventspils Izglītības pārvaldes metodiķe Dina Jaunzeme, kura bija konferences moderatore. Kopā ar kolēģi Lieni Polenci viņas atgādināja, ka pirmajā izglītības konferencē par tās simbolu izvēlēta pienene, ko daudzi no mums nemaz nevēlas redzēt savos dārzos, taču tā ir arī viena no pavasara vēstnesēm.

Dina Jaunzeme aicināja aizdomāties, «cik katrai ģimenei ir lieli sapņi, cik daudz cerību ir katram bērnam, un cik būtu lieliski, ja mēs visi kā sabiedrība spētu pieņemt, spētu noticēt, spētu būt tie, kuri uzpūšam elpu pieneņpūkai – lai lido!»

Jau par tradīciju ir kļuvis katrā no iekļaujošās izglītības konferencēm uzaicināt kādu viesi no malas iedvesmai. Piektās jubilejas reizē tas bija izglītības centra Cilvēkam vadītājs un emocionālā intelekta lektors Zuarguss Zarmass. Pasākuma noslēgumā Ventspils Izglītības pārvaldes pateicības saņēma izglītības iestāžu izvirzītie logopēdi un atbalsta komandu speciālisti, kuri bija nominēti Gada balvai izglītībā 2025.

Skarbā statistika

Pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Tamane sarunā ar Ventas Balsi uzsvēra, ka iekļaujošajai izglītībai šobrīd ir milzīga nozīme, un to apliecina arī jaunākie Izglītības un zinātnes ministrijas dati. «Statistika rāda, ka 40% bērnu ir nepieciešams atbalsts, savukārt 12% bērnu ir vajadzīga īpaša palīdzība – tie ir bērni jau ar speciālām vajadzībām,» norāda Ineta Tamane.

Viņa skaidro, ka atbalsts nepieciešams ne tikai smagu traucējumu gadījumos. Tas vajadzīgs arī bērnam, kurš vienkārši mācās lēnāk, kuram nepieciešami pielāgoti materiāli, lielāki burti lasīšanai vai papildu laiks eksāmenā. «Mēs par to runājam arvien vairāk un vairāk, jo galvenais ir šos bērnus pamanīt, patiešām sniegt atbalstu. Un, man liekas, pats galvenais ir uzticība – lai vecāki uzticas speciālistam, lai neslēpj tās lietas, kas bērniem tiek pamanītas. Jo visa iekļaujošās izglītības būtība ir palīdzēt, lai bērni pēc skolas beigšanas normāli iekļautos dzīvē,» atzīst pašvaldības pārstāve.

Neslēpt problēmas

Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras speciālisti, ir vecāku bailes un noliegums. Nereti, mainot izglītības iestādi, vecāki apzināti noslēpj pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienus, cerot, ka jaunajā vietā neviens neko nezinās. Ineta Tamane aicina vecākus mainīt domāšanu un skatīties uz šo situāciju racionāli: «Esmu vecākiem teikusi – jūsu bērnam ir šis kods. Tas nozīmē, ka valsts dod vairāk naudas viņa atbalstam – finansējumu logopēdam, psihologam, papildu stundām, kas noteikti bērnam ir vajadzīgs. Ticiet man, neviens ar šo kodu neaiziet kā ar apzīmogotu stāstu visai dzīvei! Tas ir vienkārši finansējuma atbalsta veids, ko ir ļoti svarīgi saprast līdz 1. septembrim, lai šiem bērniem ir vairāk finansējuma un skolas viņiem var vairāk palīdzēt.»

Īpaši liela loma ir agrīnajai diagnostikai. Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs tiek izmantots tā dēvētais Minhenes koferis jeb Minhenes funkcionālā attīstības diagnostika, kas ļauj novērtēt bērna attīstību jau no pusotra gada vecuma. Diagnostikā, izmantojot Minhenes koferi, novērtē bērna spontānās kustības un uzvedību, izprotot, kāda ir bērna lielā un smalkā motorika, domāšana, valodas sapratne un aktīvā valoda, socializēšanās un pašaprūpes spējas, patstāvība. Speciālisti ir pārliecināti – jo agrāk problēmu diagnosticē, jo vieglāk ir to atrisināt.

Jāskatās no cita skatpunkta

Ventspils Iekļaujošās izglītības atbalsta centra sociālā pedagoģe Inta Rudbaha sarunā ar Ventas Balsi atzina, ka bērnu ar atšķirīgām vajadzībām un uzvedības īpatnībām kļūst vairāk, tāpēc darba apjoms aug. Vienlaikus viņa pauda gandarījumu par to, ka paši pedagogi ir kļuvuši daudz vērīgāki un arvien biežāk paši vēršas pēc palīdzības centrā. «Mēs palīdzam pedagogam uz bērnu paskatīties no cita skatpunkta,» stāsta Inta Rudbaha. Speciālisti iesaka pedagogiem pamainīt metodes darbam ar bērnu, lai iegūtu labāku rezultātu. Dažkārt pēc sarunas ar speciālistiem pedagogs ir neizpratnē par to, kā pats nav iedomājies darīt citādāk.

Sociālā pedagoģe nenoliedz, ka vecākiem pieņemt sava bērna citādību sākumā ir grūti – pirmais impulss bieži vien ir pretošanās un noliegums. Tomēr, lēnām runājot, izpratne veidojas. Speciālistei šķiet, ka pamazām vecāki arī kļūst pieņemošāki. «Es kā sociālais pedagogs iesaku – jums ir vajadzīgs tāds kā mazs treniņš. Bērnam vajag patrenēt tās lietas, kas viņam nav vēl tik stipri attīstījušās. Vai vajag bērnam iedot ko vairāk, lai viņš izprastu. Visur ir vajadzīgs treniņš – arī mums, pieaugušajiem. Lai mēs iemācītos kaut ko jaunu un redzētu bērnu no cita skatpunkta, mums arī vajadzīgs skatījums no visām pusēm, arī mums jātrenējas pašiem.»

Bieži vien vecāki vienkārši kaunas no sabiedrības attieksmes. «Apkārtējo viedokli nevajag uztvert tik sāpīgi. Vienkārši darbojieties ar savu bērnu! Primārais ir bērns,» rezumē Inta Rudbaha.

Palīdzības sistēma skaitļos:

• 40% skolas vecuma bērnu Latvijā nepieciešams dažāda veida atbalsts mācībās.
• 12% bērnu ir nepieciešama speciālā palīdzība.
• No 1,5 gada vecuma Ventspils bērnudārzos ar Minhenes kofera palīdzību veic agrīno attīstības diagnostiku.

Minhenes koferis jeb Minhenes funkcionālā attīstības diagnostika ir agrīna, vispusīga attīstības izvērtēšanas metode, kas palīdz noteikt, kādam vecumam faktiski atbilst bērna prasmes.

Ar šīs metodes palīdzību izvērtē bērna: 

• lielo motoriku (ķermeņa kustības);
• smalko motoriku (roku veiklība, prasmes);
• sakarību uztveršanas spējas (domāšanu);
• valodas sapratni;
• aktīvo valodu;
• socializēšanos (mijiedarbību ar citiem cilvēkiem);
• pašaprūpes spējas, patstāvību.

#sif_maf2026