Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau sākusi virkni nozares reformu, kuru noslēgums paredzēts vien pēc vairākiem gadiem, priekšlikums par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek, pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs jau sēdes sākumā uzsvēra, ka tās noslēgumā netiks pieņemti nekādi lēmumi saistībā ar apspriežamajiem jautājumiem – tas būšot tikai diskusijas sākums.

IZM pārstāve Gunta Arāja uzsvēra, ka jau vairākos dokumentos ir noteikta virzība uz obligāto vidējo izglītību. Patlaban pēc statistikas datiem, ko mēra dažādas institūcijas, bez vidējās izglītības ir nepilni 11% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kas nozīmē, ka lielākā daļa iedzīvotāju, lai arī vidējā izglītība ir brīvprātīga, to ieguvusi.

Arāja skaidroja, ka šāda statistika saistīta arī ar darba tirgus struktūru. Viņa uzsvēra, ka OECD, vērtējot Latvijas izglītības sistēmu, novērtēja šādu rādītāju, norādot, ka šis īpatsvars ir stabils un ir salīdzinoši zems starp citām Eiropas valstīm.

IZM pārstāve pauda, ka šo 11% iedzīvotāju vidū ir personas ar īpašām vajadzībām, pāragri skolu pametušie, kā arī no valsts aizbraukušie. No aptuveni 18 000 devīto klašu beidzējiem mācības tālāk neturpina 1,4%.

Patlaban virknē valstu obligātā vidējā izglītība jau ir noteikta, taču dažādās valstīs ir noteikta atšķirīga vidējā izglītība - pilna vai nepilna, kas nozīmē to, vai absolvents var turpināt izglītības gaitas augstākajā izglītībā. Taču lielākā daļā ES valstu vidējā izglītība nav obligāta, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Lietuvā, Igaunijā.

Arāja uzsvēra, ka izaicinājums pārejas uz obligātu vidējo izglītību piemērošanai būtu vecuma noteikšana - kā definēt, līdz kuram brīdim cilvēkam ir tiesības atrasties izglītības iestādē un mācīties dienas nodaļā. "Saņemam kolēģu komentārus par to, kā nodrošināt elastīgu pāreju uz nākamajiem izglītības līmeņiem. Jautājums tāpat ir, kādu vidējo izglītību un standartu definējam tiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ šī latiņa nav sasniedzama," teica Arāja.

Viņa pauda, ka IZM jau sākusi īstenot virkni nopietnu reformu, savukārt pāreju uz obligāto vidējo izglītību varētu īstenot divus trīs gadus pēc šo reformu beigām - aptuveni 2023.- 2024.gadā. Vienlaikus, lai ieviestu obligātu vidējo izglītību, būtu nepieciešams grozīt virkni normatīvo aktu, tostarp Satversmi.

Vērtējot ieceri, IZM secināja, ka pāreja uz obligātu vidējo izglītību pati par sevi nerisinātu visas problēmas, par kurām tiek runāts. Tāpēc IZM uzskata, ka sekmīga jau esošo reformu īstenošana un pabeigšana būtu svarīgāka par vēl vienas reformas sākšanu.

Šadurskis pauda, ka šim nevajadzētu būt galvenajam fokusam, jo izglītības sistēma jau ir nopietnu pārmaiņu priekšā - jāievieš jaunais saturs, pēc kā vajadzīgs laiks, lai saprastu, kas ieviests un kā tas strādā. Tāpat ministrs uzsvēra, ka, sakārtojot sistēmu, varēs redzēt "īstos procentus" tiem, kas neiegūst izglītību. "Domāju, ka Latvijas ceļš būtu nepilna obligātā vidējā izglītība, kad 10. klasē tiek apgūti pamata priekšmeti," sacīja politiķis.

Deputāts Varis Krūmiņš (LRA) pateicās Šadurskim par atteikšanos no reformas par pāreju uz obligāto vidējo izglītību, jo jau ir sāktas daudzas reformas.

Adamovičs piekrita, ka patlaban nav nekāda pamata steigai, ņemot vērā jau sāktās pārmaiņas nozarē. Viņš rosināja apskatīto jautājumu pieņemt zināšanai, savukārt nākotnē uzaicināt uz sēdi deputātu Intu Dālderi (Par!/V), lai viņš, ja nebūs atsaucis savus priekšlikumus, par tiem pastāstītu.

Lasi vēl

Komentāri (3)

  • 0
    reku 20.02.2018, 15:50:23

    Vakarskolu ar nolikvidēja...

  • 0
    Nif nifs 20.02.2018, 20:33:19

    Tie tur augšā vispār varētu iet gulēt ar savām kārtējām stulbām idejām un reformām. Neatceros nevienu reformu, no kuras cilvēkiem parastajiem būtu kāda jēga. Tik maļās kā pa biezputras katlu.

  • -2
    Kurzemnieks 21.02.2018, 12:10:55

    Šiem tokš jārāda ka kaut ko dara un algu velti nesaņem. Reformatori, blina.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: