Luksemburgā plāno pieņemt Latvijai nelabvēlīgo nozvejas kvotu samazinājumu

Latvijas pārstāvji solījuši aizstāvēt vietējo zvejnieku intereses, iebilstot pret plānoto kraso un nepamatoto nozvejas kvotu samazinājumu.

15.septembrī Eiropas Komisija (EK) iesniedza priekšlikumu par 2012.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, kas Latvijai paredz šādas nozvejas kvotu izmaiņas pret 2011.gadu - mencām Baltijas jūras austrumu daļā 15% pieaugums, bet Baltijas jūras rietumu daļā - 13% pieaugums. Reņģu nozvejai Baltijas jūrā samazinājums plānots par 33%, bet Rīgas jūras līcī - par 21%. Brētliņām samazinājums plānots par 26%, bet dramatiskākais samazinājums skar lašu nozveju - par 79%.

Pret priekšlikumiem protestēja Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits, akcentējot, ka priekšlikumi negatīvi ietekmēs 41% no Latvijas zvejas flotes.

Savukārt Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits lēmumu vērtēja kā populistisku, norādot, ka, samazinoties izejvielas apjomam Latvijā, pieaugs izejvielu imports no citām Baltijas jūras valstīm, iznākumā kāpinot gala produktu cenu.

Luksemburgā plānotajā sēdē oficiālie Latvijas pārstāvji - ZM valsts sekretāre Dace Lucaua, ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš un ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš - akcentēs, ka samazinājums negatīvi ietekmēs Latvijas zivsaimniecības nozari.

Neraugoties uz to, ka mencu nozvejas kvotas jau vairākus gadus tiek palielinātas un arī

2012.gadā ir paredzēts 15% pieaugums, EK vēlas saglabāt katram kuģim mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēto zvejas dienu skaitu līdz 160 dienām, uz ko Latvija norādīs, ka nepieciešams dienu skaita palielinājums līdz 178 dienām, jo citādi tiks radītas negatīvas sekas zvejas organizēšanā un plānošanā un pastāvēs reāls risks neapgūt zvejniekiem iedalītos limitus.

Saskaņā ar Latvijas Zivsaimnieku asociācijas datiem 2009.gadā mencu nozveja Baltijas jūrā bija 4598 tonnas, reņģu - 21 555 tonnas, brētliņu - 49 550 tonnas, plekstu - 506 tonnas, salaku - 1275 tonnas, lašu - 12 tonnas. Savukārt 2008.gadā, kad nozvejas kvotas bija lielākas, mencu nozveja bija 4020 tonnas, reņģu - 22 526 tonnas, brētliņu - 57 296 tonnas, plekstu - 650 tonnas, salaku - 1745, lašu - septiņas tonnas.

LETA