ZZS negrasās "lūgties un iesaistīties politiskajā tirgū" par Ventspils ostas parādu norakstīšanu

Šādu paziņojumu viņš paudis, komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas (P) lēmumu nevirzīt Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā.

Rokpelnis norādīja, ka ministriem ir visas tiesības pieņemt lēmumus, taču ZZS ieskatā šis lēmums nav saimnieciski pamatots un var novest pie vēl lielākas stagnācijas Latvijas eksporta, ostu un ar tām saistīto nozaru attīstībā. Šāda rīcība nav pareiza, piebilda Rokpelnis.

"Ja no mums tiek sagaidīts, ka mēs iesim lūgties vai meklēsim politiskus kompromisus, kas nav saistīti ar saimnieciskiem jautājumiem, tad tas ir maldīgs priekšstats, tā nenotiks," akcentēja Rokpelnis.

Viņš uzsvēra, ka ZZS ir skaidri noteikusi robežu - budžeta un saimnieciskajos jautājumos strādāt konstruktīvi, diskutēt un virzīties uz priekšu. "Tādēļ ministram pašam jāuzņemas atbildība par sekām, kas skars attiecīgās nozares," teica Rokpelnis.

Vaicāts, vai šāds Švinkas paziņojums nav saistāms ar ZZS nostāju jautājumā par tā dēvēto Stambulas konvenciju un ZZS lēmumu no tās izstāsies, Rokppelnis uzsvēra, ka šis jautājums ir vaicājams Švinkam. "Mēs šādās sarunās neesam iesaistījušies un neplānojam to darīt," pauda politiķis.

Satiksmes ministrs Atis Švinka uzsvēris, ka pie Ventspils ostas nolaistās infrastruktūras, kur nepieciešamas līdz pat 100 miljonu eiro investīcijas, nav vainojama tikai Krievijas agresijas un sankciju ietekme.

"Vairāk nekā 35 gadus piekoptā "saimniekošana", kuras laikā ar ostas līdzekļiem, Eiropas fondiem un valsts atbalstu ir uzturēta Ventspils pilsētas infrastruktūra, veicinājusi pašas ostas atpalicību Baltijas ostu konkurencē," norādījis ministrs.

Ministrs šonedēļ plāno apkopot informāciju un nākamnedēļ tikties ar ZZS Saeimas frakciju un "Latvijai un Ventspilij" deputātiem, lai informētu par iespējamajiem risinājumiem.

Satiksmes ministrijā (SM) norādīja, ka plašāka informācija par risinājumiem sekos tuvākajā laikā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus, kas pārsniedz 19,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Valsts kases aizdevumi.

Pēc ZZS minēta, parādi radušies laikā, kad ostu pārvaldīja tikai valsts, un pirms pašvaldības atgriešanās ostas vadībā tie būtu jādzēš.

"Nekā personīga" vēstīja, ka Finanšu ministrija un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu.

Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidroja raidījums.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.