Sausā malka izkurināta

Zvanot uz Ventas Balss sludinājumos norādītajiem tālruņiem, kļūst skaidrs, ka sausu malku – tādu, kas būtu vēdinājusies vismaz kopš pavasara (par īsti izžuvušu pieņemts uzskatīt malku, kura glabāta labi vēdinātā nojumē no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem) – vairs nopirkt nevar.

Malkas tirgotāji skaidro, ka labākajā gadījumā var piedāvāt malku maisos, kas ļoti augstās cenas dēļ (1,5 lati par 40 l tilpuma maisu) krāšņu kurināšanai nav izeja, kā arī rudenī zāģētu – tādas pussausas malciņas netrūkstot. Taču arī šī malka nebūs lēta – malkas cena uzlēkusi vasaras beigās, kad Latvijas zaļo zeltu sākts tirgot Skandināvijā.

Talsu mežizstrādes uzņēmuma SIA Krauzes valdes priekšsēdētājs Andis Araks skaidro ka 1 kubikmetra malkas reālā mežizstrādes cena ir ap 16 latiem, taču kopš pērnā rudens tās cena pakāpusies līdz Ls 17 un pat vēl augstāk. Pagājušajā ziemā tā bijusi aptuveni 15 latu. Tāpēc arī šobrīd, baidoties par malkas cenas kāpumu, uzņēmuma pastāvīgie klienti jau sākuši interesēties par malkas iegādi nākošajai sezonai. Tas, ka vasarā kurināmā cena varētu pazemināties, nav reāli, jo tad tikšot pārdota šobrīd, par šī brīža cenām iegādātā, sastrādāta un nojumēs sakrautā malka, spriež Araks. Talsniekam piekrīt arī Ventspils SIA Ventozols valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Pēc pagājušās ziemas mācības ventspilnieki pret malkas iegādi sākuši izturēties ar vislielāko nopietnību, proti, vēl rudens mēnešos tika pirkta malka kurināšanai šoziem.

Tāpēc uzņēmums nav paguvis izveidot lielākus malkas uzkrājumus. Arī Ventozols neapstrādātos kokmateriālus iepērk par tirgus diktēto augsto cenu. Bet malkai pēc baļķu apstrādes – zāģēšanas, skaldīšanas utt. – tā ir vēl augstāka. Jansons uzskata, ka lētāk malku varētu tirgot cirsmu īpašnieki. Taču, tīri cilvēcīgi spriežot, – kurš gan atteiksies no lielākas peļņas?

Tā nu iedzīvotājiem, kuri par siltumu mājās gādā paši, kurinot parastās un centrālapkures krāsnis un kamīnus, nākas kurināmā sagādē apsvērt dažādus variantus. Alternatīva malkai var būt arī skaidu briketes, granulas, akmeņogles. Tomēr arī šo kurināmo cenas, salīdzinot ar pagājušo ziemu, ir palielinājušās.

Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, speciālisti iesaka izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir 100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad, telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā.