Gada labākais darbinieks – sociālā audzinātāja

Aptaujā, kā ierasts, piedalījās gan centra darbinieki, gan klienti, lemjot, ka    aizvadītajā gadā īpaši labi strādājusi auklīte jeb sociālā audzinātāja Iveta Grencmane. Pēc kolēģu teiktā, bērni pie viņas liptin līp. Kā uzskata stacionāra koordinatore Aelita Šamšuro, auklītei jābūt ne tikai iecietīgai, saprotošai un mīļai, bet arī noturīgai savās prasībās: «Ivetai šīs īpašības piemīt. Bērni viņu ļoti mīl un gaida. Pozitīvi arī tas, ka Ivetai var uzticēties, ja viņa ko sola, tad arī izdara.»

Grencmane ir strādājusi gan slimnīcā, gan tipogrāfijā, gan šūšanas uzņēmumā, bet pēdējos trīs gadus – krīzes centrā. Atbildot uz jautājumu par saviem pienākumiem, Iveta uzskaita: «Apģērbju, pabaroju, nomazgāju palīdzu mācīties, organizēju nodarbības, samīļoju... Būtībā esmu kā mamma, kura vajadzīga katrā situācijā. Uzsākot šo darbu, nedaudz baiļojos, kā būs, uztraucos, vai spēšu tik galā ar tik daudziem bērniem, tomēr ar laiku iemanījos. Reizēm man ir 14, bet dažkārt vienlaikus pat vairāk nekā 20 audzēkņu.»

Sākumā auklītei bijis grūti pieņemt arī to, ka daļa bērnu, pieraduši pie visatļautības, ignorē pieaugušo prasības un neievēro elementāru kārtību. Drīz vien Iveta sapratusi – tās ir ne tikai neaudzinātības, bet arī vardarbības sekas. Krīzes centrā nonāk tie, kam klājas grūti, kas nokļuvuši nelaimē, tādēļ pirmajās nedēļas bērni parasti ir klusi, nerunīgi un bailīgi, savukārt pēc tam atraisās un uzvedas, kā ierasts: «Viņus vajag saprast un uzklausīt, cenšos samīļot visus bērnus, jo viņi to ļoti gaida... Ejot uz darbu, savas problēmas atstāju aiz durvīm, un otrādi – dodoties mājup, cenšos nedomāt par to, kas notiek Paspārnē.» 

Ivetas darbu atzinīgi novērtē arī viņas bērni Jānis, Sandra un Ģirts, bet vīrs pamanījis, ka, strādājot Paspārnē, sieva kļuvusi mierīgāka un nosvērtāka:      «Man šķiet, ka krīzes centra galvenais uzdevums ir ļaut bērniem saprast un noticēt, ka viņi drīkst uzticēties citiem cilvēkiem. Strādājot Paspārnē, ieguvēja esmu arī es, jo saņemu ne tikai bērnu mīļumu, bet arī profesionālas zināšanas. Mums, krīzes centra darbiniekiem, palaikam ir iespēja apmeklēt dažādus kursus un nodarbības. Nesen, piemēram, ar interesi klausījos lekcijas par bērnu aprūpi, atsvaidzinot atmiņā zināšanas par dažādu vecumposmu īpatnībām. To zinot, daudz vieglāk saprast, kādēļ spurojas, piemēram, pusaudži.»  

Gada darbinieks Paspārnē

2010. gads – Iveta Grencmane

2009. gads – Dace Jurjure

2008. gads – Sandra Rande-Zariņa

2007. gads – Inga Ābiķe