Notiek kravu pārorientācija (VIDEO)

Komentējot ziņas par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju, lai tā pārvirza naftas produktu kravu tranzītu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, Lembergs atzina, ka šāda kaimiņvalsts vēlme neesot nekas jauns. Krievija jau 90. gados paziņojusi par tās vēlmi atjaunot jūras lielvalsts statusu, un kopš tā laika ir bijušas vairākas Krievijas valdības programmas, kur gala rezultāts visos gadījumos bijis viens - kravu pārorientēšana no Baltijas valstīm.

"Pēdējie nopietnie uzdevumi šajā jautājumā Krievijā no prezidenta administrācijas un valdības puses tika doti pagājušajā gadā. Es par to rudens nogalē detalizēti informēju Ministru prezidentu Māri Kučinski un ZZS ministrus, aicinot to uztvert nopietni. Skaidrs, ka mēs nevaram izmainīt Krievijas politiku, bet varam attiecīgi reaģēt - veicināt tautsaimniecības restrukturizāciju, lai nebūtu būtiskas sociālekonomiskās sekas. Pagaidām manam aicinājumam dzirdīgas ausis nav atrastas. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka Lembergs šo valdību nevada," pauda Ventspils mērs.

"Šobrīd pārorientācija reāli notiek, jo Krievijas dzelzceļš vienkārši neapstiprina kravu izvešanas grafikus. Ja jums pieder krava un gribat izvest mēnesī 300 000 tonnu, tad apstiprina, piemēram, 150 000 tonnu," pašreizējo situāciju ar Krievijas kravām raksturoja Lembergs. "Pašlaik naftas produktu kravu no Krievijas uz Latviju ir ļoti maz, un termināļi, kas pārkrāva mēnesī ap 300 000 tonnu, šobrīd nevar savākt 30 000 tonnas jeb vienu tankkuģi."

Kā norādīja Lembergs, Krievijas pagājušā gadā izziņotā darbības programma šajā jautājumā paredzējusi arī centienus pārorientēt Baltkrievijas kravu tranzītu, "bet ne jau spiediena veidā, kā to tagad pasniedz." Šie Krievijas centieni izpaudušies, paredzot Baltkrievijas tranzīta kravām būtisku atlaidi - "tik lielu, ka izdevīgāk naftas produktu kravas no Baltkrievijas vest uz Somu līci - Ustjlugu vai Visocku -, nevis uz Klaipēdu un vēl jo mazāk uz Rīgu un Ventspili."

Lembergs nešaubās, ka kravu īpašnieki izvēlēsies lētāko variantu, sasniedzot kravu tranzīta galapunktu. Savukārt Ventspils ostai atliekot cerēt uz bargu ziemu. "Tad Ventspils osta sava priekšrocības apliecinās. Mēs ceram uz ļoti bargu ziemu, kad Somu jūras līcis aizsalst novembrī un ledus vēl ir maijā. Tādi gadi ir bijuši. Protams, var naftas produktus vest arī ar tankkuģiem, tikai - cik tas maksā? Ja superbagātā lielvalsts Krievija var atļauties, mēs to nevaram aizliegt," piebilda Ventspils mērs.

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju, lai tā pārvirza naftas produktu kravu tranzītu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, savukārt Lietuvas amatpersonas paudušas cerību, ka Minskas izvēli arī turpmāk noteiks ekonomiski, nevis politiski apsvērumi.

Kā izteicies Putins, kurš trešdien Kaļiņingradas apgabalā piedalījās transporta infrastruktūras attīstības tematikai veltītā apspriedē, Krievijas naftas piegāde Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām jāsaista ar noteikumu izmantot Krievijas dzelzceļu un Somu līča ostas.

"Tas jāpārrunā krietni plašākā formātā. Baltkrievijas rūpnīcās taču tiek pārstrādāta mūsu nafta, citas tur nav un diez vai būs. Tādēļ mūsu naftas piegāde cieši jāsasaista ar attiecīgu mūsu infrastruktūras izmantošanu," viņš paziņojis.

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD) prezidents Oļegs Belozjorovs apspriedē skaidrojis, ka Baltkrievija to nevēlas, lai gan Krievija piedāvājusi visai būtiskas atlaides naftas produktu eksportam caur Krievijas ostām.

"Mēs Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām piedāvājām 50% atlaidi, tomēr pagaidām tās neizmanto nedz Ustjlugas, nedz Sanktpēterburgas ostu, bet savu produkciju eksportē caur Baltijas valstu ostām. Mēs cenšamies viņus ieinteresēt, bet viņi saka, ka noslēguši ilgtermiņa līgumus," viņš stāstījis.