Līdz šim ziemas kviešu, kā arī rapša ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgales un Kurzemes laukos, līdz ar to pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas.

Tā informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.

 

LLKC augkopības eksperti secina, ka ziemas kviešu ražas potenciāls valstī kopumā varētu būt ļoti labs. Lauki ar vislielāko potenciālu pagaidām ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražas dažos laukos varētu būt virs piecām sešām tonnām no hektāra.

 

Vienlaikus agronoms norāda - lai šo potenciālu noturētu, nepieciešams veikt augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus. Laukos, kur tas netiek darīts, augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un sērs, kā arī augi inficējas ar slimībām.

 

"Maijs parasti ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitruma bija pietiekami. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās "ķert momentus", tādēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti," atzina Balodis.

 

Šogad ziemāju platības Latvijā aizņem 320 300 hektāru, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 210 000 hektāru.

 

Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65 800 hektāru, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46 200 hektāru. Vidējā raža prognozēta 3,4 tonnas no hektāra salīdzinājumā ar 1,8 tonnām pērn, bet kopraža varētu sasniegt 223 800 tonnas salīdzinājumā ar 83 100 tonnām pērn.

 

Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 275 900 hektāru (pērn - 164 000), Vidējā šīs kultūras ražība patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no hektāra salīdzinājumā ar 3,4 tonnām pērn, un kopraža varētu sasniegt 1,214 miljonus tonnu. Pērn šis rādītājs bija 525 600 tonnas.

 

Kā norāda Balodis, rudzu un tritikāles lauki patlaban izskatās apmierinoši, bet to stāvoklis tomēr neesot tik labs kā 2013.gadā, kad tika iegūtas ļoti labas ražas. Ar rudziem apsēti kopā 35 400 hektāru, vidējā raža tiek prognozēta 3,7 tonnas no hektāra, bet kopraža - 130 900 tonnu. Ar tritikāli apsēti 7000 hektāru, vidējā raža varētu būt 2,9 tonnas no hektāra, bet kopraža - 20 300 tonnu. "Par reālajiem ražas datiem varēsim spriest pēc jūlija lauka apskatēm. Vēl vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai, un, kā katru gadu, iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu," rezumēja agronoms.

 

Kā ziņots, pērn graudu kopražā tika sasniegts visu laiku rekords - 2,2 miljoni tonnu, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu - 2,1 miljonu tonnu. Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums.

 

Savukārt graudu iepirkums bija lielākais pēdējo četru gadu laikā - 1 947 300 tonnu, tikmēr vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties, un 2014.gadā tā bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu laikā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: