Patlaban prognozējamais cenu pieaugums, mājsaimniecībām no 2015. gada 1. janvāra elektroenerģiju pērkot brīvajā tirgū, nav tik šausmīgs, kā tas tiek pasniegts publiskajā telpā, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā vienisprātis bija eksperti.

Iepriekš "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts nāca klajā ar savu aprēķinu, ka pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas elektrības cenas mājsaimniecībām varētu augt no 16% līdz 43% atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs šā gada oktobrī elektrības cenas pieaugumu mājsaimniecībām lēsa 15-30% apmērā.

LETA diskusijā eksperti atzina, ka "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aplēses par elektrības cenu kāpumu nav precīzas. Spiridonovs tās nodēvēja par dumjām.

"Jāsaprot, ka elektrības cena ir atkarīga no patēriņa. Ja vienu mēnesi patērēju 100 kilovatstundas, bet vēlāk nepatērēju ne cik, tad elektrības cenas pieaugums ir ar mīnus zīmi. Kā var abstrakti pieņemt, ka cenas augs? Viens no iespējamajiem scenārijiem ir tāds, ka elektrības cena var samazināties atsevišķos segmentos, samazinot patēriņu," uzskata EM ierēdnis.

Tāpat Spiridonovs piebilda, ka vairāk nekā 100 000 aizsargāto elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas cena nepieaugs vispār. "Korektāk būtu teikt, ka elektrības cenu pieaugums būs no nulles līdz kaut kādam ciparam," atzina Spiridonovs.

"Prudentia Energy Markets" direktors Roberts Samtiņš sacīja, ka, ja elektrības cenu pieaugumu rēķina pēc Pamata tarifa, tad pieaugums nav tāds, kādu min "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts, jo Starta tarifs daļēji saglabāsies arī pēc 1. janvāra. "Turpretī Pamata tarifa pieaugums būs aptuveni par 10%," aplēsis eksperts.

Savukārt AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss atzina, ka, "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta analītiķiem nosaucot elektrības cenas pieauguma procentu, klientam cenas pieaugumu ir grūti interpretēt - vai pieaugums attiecas uz viņu vai uz kaimiņu.

"Skaidrojot iespējamo cenu pieaugumu, parasti norādu - ja patērējat 100 kilovatstundas mēnesī, tad pieaugums būs par aptuveni pieciem eiro mēnesī. Savukārt, ja klients izmanto 300 kilovatstundas mēnesī, tad tie ir astoņi eiro mēnesī. Ja tiek pateikts, ka elektrības cenu pieaugums būs, piemēram, par 40%, tad šis pieaugums attieksies arī uz to klientu, kuram mēneša izmaksas par elektrību pieaugs par vienu eiro," uzsvēra Bariss un piebilda, ka elektrības cenu pieaugums neattieksies uz juridiskajiem klientiem - uzņēmumiem un ražotājiem.

Savukārt "Providus" vadošais pētnieks Reinis Āboltiņš stāstīja, ka viņš šā gada sākumā [iepriekš elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām bija plānots atvērt 2014. gada 1. aprīlī] izvēlējies tolaik dārgāko piedāvājumu - "Latvenergo" "Universālo pakalpojumu" - un salīdzinājis, kāds būs elektrības cenu pieaugums konkrētām energopatēriņa grupām.

"Secināju, ka tai klientu kategorijai, kas elektrību patērē līdz 100 kilovatstundām, elektrības cenas pieaugums būtu līdz 45,19%. Pie 50 kilovatstundām pieaugums būtu 2,63 eiro, savukārt pie 100 kilovatstundām - 5,26 eiro, bet pie 500 kilovatstundām - pieaugums ir teju 16% jeb absolūtos skaitļos 12,26 eiro mēnesī. Patlaban prognozējamais cenu pieaugums nav tik šausmīgs, kā tas tiek pasniegts," uzsvēra enerģētikas eksperts.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: