Kuģniecība iet pa Ventbunkera pēdām

Šonedēļ Latvijas Kuģniecības (LK) valde devusi rīkojumu norobežot LK ēku Rīgā ar žogu un apvilkt to ar melnu necaurspīdīgu polietilēna plēvi. Tā informēja ziņu aģentūra LETA. Vakar LK pārstāvis Ģirts Apsītis apstiprināja, ka bez šiem pasākumiem vēl arī pastiprināta kuģniecības centrālās ēkas apsardze.

Tiek informēts, ka pie kuģniecības centrālā biroja ēkas novietotas apsardzes firmas Pentano automašīnas. Šie drošības pasākumi tiek veikti, jo LK valdes rīcībā nonākusi informācija par «pretlikumīgiem plāniem pārņemt uzņēmumu un tā aktīvus». Tādus plānus it kā mēģina īstenot akcionāru grupas, kas saistītas ar Ventspils naftas lielāko īpašnieku Vitol un bijušo LK padomes locekli Oļegu Stepanovu.

Spriedzes uzliesmojums ap LK saistīts ar diviem notikumiem – ar bažām par mēģinājumu padarīt vakardienas nenotikušo akcionāru sapulci par notikušu un noslēguma stadijā nonākušo tiesvedību Lielbritānijas Augstās justīcijas tiesā par vairāk nekā 100 miljonu dolāru (51 miljons lats) izkrāpšanu no kuģniecības 2003.–2005. gadā.

Krāpšanu veicinājuši nelikumīgie darījumi ar LK kuģu fraktēšanu par mākslīgi pazeminātām likmēm. Šonedēļ LK advokāti ieviesa tiesvedība lūgumu atzīt par atbildētāju paralēli vairākām ārzonas firmām arī bijušo LK padomes locekli Oļegu Stepanovu. Stepanova pārstāvja Aleksandra Niklāsa rīcībā vakar nebija dokumentu, kas apstiprinātu šo informāciju, tādēļ atteicās to komentēt.

LK valde tāpat bažījās par provokācijām saistībā ar akcionāru sapulci. Sapulce paredzēta 17. decembrī, taču kompānijas valdes raizējās, ka 8. oktobrī daļa akcionāru mēģinās organizēt neleģitīmu sapulci ar Latvijas valstij nelabvēlīgu dienas kārtību. Ventas Balss jau informēja, ka VN iniciē LK statūtu izmaiņas.

Grozījumu projekts paredz LK padomes skaita samazinājumu no pašreizējiem 12 līdz 7 locekļiem. Rezultātā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kurai pieder 10% kuģniecības akciju, zaudētu vietu un balsstiesības LK padomē.

Bažas par LK akcionāru neleģitīmo sapulci neattaisnojās. «Neviens no akcionāru pārstāvjiem uz sapulci neieradās,» apmierināts informēja Apsītis. Vakar, kad avīze tika gatavota publicēšanai, ziņas par kuģniecības ieņemšanu arī netika saņemtas. Spriedze ap LK ir korporatīvo karu turpinājums tranzītbiznesā.

Līdz šim konflikts nav nevis taustāmus rezultātus ne vienam no tajā iesaistītajām pusēm, toties zaudējumi gan ir acīm redzami. Apsardzes firmu kara dēļ Ventbunkers šogad zaudēja būtisku kravu apgrozījuma daļu – pusmiljonu tonnu naftas produktu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Konflikta eskalācija var radīt zaudējumu arī kuģniecībai, kas tikai šogad sāka pārvarēt pasaules krīzes sekas.

Kuģniecības lielākais akcionārs (49,95%) ir AS Ventspils nafta (VN). VN valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs kuģniecības biroja iežogošanu nodēvēja par ārzemju investoru tiesību pārkāpumu. «Ko viņi slēpj? No kā viņi baidās?» žurnālistiem taujāja Bodijs, pieļaudams, ka aiz tā visa slēpjas kaut kādas nelegālas darbības, informē ziņu aģentūra LETA.