Vējš 1.03 m/s
Ventspils brīvostas industriālās zonas uzņēmums SIA “Froli Baltic” šomēnes atklājis jaunu ražošanas līniju, kas ļaus uzņēmumam ne vien lielākos apjomos ražot jau piedāvājumā esošās poliuretāna detaļas, bet arī paplašināt kopējo ražošanas piedāvājumu un klientiem nodrošināt ātrāku produkcijas piegādi.
Ventspils ostas termināļos šogad desmit mēnešos pārkrauti 6,507 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28,5% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.
Ventspils ostā stiprā vēja dēļ ir ierobežota kuģu satiksme, bet Liepājas ostā kuģu satiksme ir daļēji ierobežota, skaidro ostu pārvaldēs.
Ventspilī no Somijas piegādātas pirmās sešas polietilēna jūras ugunsbojas, kas tiks uzstādītas savu laiku nokalpojušo metāla boju vietā. Ventspils ir pirmā osta Latvijā, kas saņēmusi tik lielas (11 m garumā, 0,8 m diametrā) polietilēna bojas.
Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C, kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.
Lielbritānijā bāzētais starptautisko investīciju izdevums fDi Intelligence publicējis pētījumu par speciālajām ekonomiskajām zonām pasaulē Global Free Zones of the Year 2024. Ventspils brīvosta saņēmusi žūrijas atzinību par paveikto darbu, lai iesaistītos atkrastes vēja industrijas projektu attīstībā Baltijas jūras reģionā.
Deviņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 5,6 miljoni tonnu kravu. Sankciju ietekmē būtiski samazinājies pārkrauto naftas produktu, akmeņogļu un metāla kravu apjoms, savukārt būvniecības tirgus bremzēšanās Zviedrijā samazinājusi iepriekšējos gados aktīvo pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem no Latvijas.
