Ventspils – čempione rūpniecības attīstībā

Ja pirms gadiem kāds teiktu, ka Ventspils būs rūpniecības pilsēta, visi smaidītu platu smaidu. Tomēr soli pa solim mērķtiecīgi tam tuvojamies.

Viens no Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģiskajiem mērķiem ir rūpniecības attīstība pilsētā. Brīvostas pārvaldes un pašvaldības vadība jau pirms laba laika ir sapratusi, ka no sākuma ir jāizveido piedāvājums, ko solīt investoram, bet pēc tam jāizdara viss, lai potenciālais investors meklētu un varētu šo piedāvājumu atrast, vai arī pašiem jāmēģina investoru uzrunāt. Kā novērtējums ieguldītajam darbam ir prestižā angļu laikraksta Financal Times Ventspils brīvostas ekonomiskajai zonai piešķirtais reitings, ierindojot to Eiropas potenciālo attīstību zonu desmitniekā.

Kopš 2002. gada darbinieku skaits ražošanas sektorā ir gandrīz divkāršojies. Šobrīd ražošanā nodarbināto un ostas termināļu darbinieku skaits ir izlīdzinājies. Arī ražošanas uzņēmumos strādā vairāk nekā divi tūkstoši darbinieku. Ventspils nav vairs tikai ostas pilsēta, bet gan ostas pilsēta ar rūpniecisko centru.

Ja aplūko jaunākos projektus, kas Ventspilī īstenoti divdesmit gadu laikā, jāsecina, ka radīts turpat tūkstotis jaunu darba vietu, kas ir ievērojams skaitlis tādai salīdzinoši mazai pilsēta kā Ventspils. Savukārt produkcijas izlaides ziņā no pēdējās vietas Latvijā starp lielajām reģionālajām pilsētām 2002. gadā Ventspils šobrīd uzkāpusi līdz trešajai. Jāatzīst, ka Liepāju ar tās metālapstrādes uzņēmumu ir grūti apsteigt, bet, ja paskatās, ka Daugavpilī, kur ir daudz vairāk iedzīvotāju, saražots tiek tikai nedaudz vairāk, Ventspilī sasniegts ļoti augsts rezultāts.

Arī eksporta apjomā vērojams pieaugums – no pēdējās vietas Latvijā šobrīd esam trešajā vietā starp lielajām pilsētām. Produkcijas izlaidē uz vienu iedzīvotāju Ventspils pilsēta sasniegusi otru labāko rādītāju Latvijā.

Ventspils procentuāli sasniegusi vislielāko rūpniecisko izaugsmi. Eksports pieaudzis divdesmit reizes, bet saražotā vērtība Ventspilī uz vienu nodarbināto rūpniecībā ir palielinājusies no 4 tūkstošiem latu gadā 2002. gadā uz 28 tūkstošiem latu 2010. gadā. Un ieguvums nav tikai skaitļi statistikā – ja no četriem tūkstošiem latu gadā pieklājīgu algu izmaksāt būtu grūti, tad no 28 tūkstošiem par tādu jau var runāt. To pierāda arī statistika par vidējo algu un vidējo pensiju tiem, kuri pensionējušies pēdējos gados. Vidējā pensija Ventspilī ir lielākā Latvijā, sasniedzot 275 latus. Pēdējos gados padarītais ir iespaidīgs un arī iestrādes nākotnei solās būt labas.