Prāmju pārvadājumi ir interesanti un perspektīvi

“Tādiem kombinētiem maršrutiem ir vairākas priekšrocības, ja salīdzina ar sauszemes savienojumiem, jo īpaši – ņemot vērā būtisko degvielas sadārdzinājumu. Bez tam nereti mūsu autopārvadātājiem braucieni pa Eiropas valstīm sagādā problēmas, jo sevišķi vasarā, kad brīvdienās un svētku dienās kravu transporta kustība automaģistrālēs tiek slēgta. Dažus mazos autopārvadātājus biedē ar prāmja braucienu saistītās izmaksas, tādēļ viņi turpina pārvadāt kravas pa sauszemi.

Nevaru viņiem piekrist, jo, aprēķinot kravu pārvadājumu kopējos izdevumus, maršruts, izmantojot prāmi, izrādās daudz izdevīgāks. Ja vēl autopārvadātājs pielāgojas prāmju kustības grafikam un saprātīgi organizē kravu piegādi abos virzienos, tad viņš pat var tikt pie papildus peļņas uz kravu pārvadājumu rēķina. Braucot ar prāmi, šoferi atpūšas un arī automašīnu amortizācijas termiņš tiek pagarināts.

Pagaidām prāmju kravu pārvadājumiem Latvijā nav attīstīta infrastruktūra, salīdzinot, piemēram, ar Skandināviju. Kā pozitīvs piemērs varētu kalpot Ventspils, kas izveidojusi lielisku infrastruktūru kravu autotransporta uzņemšanai un apkalpošanai un kurai ir neaizsalstoša osta un navigācija visa gada garumā. Tomēr Latvijā ir problēmas, bez kuru risinājuma nav iespējams runāt par prāmju pārvadājumu attīstību. Pirmā un pati galvenā – mūsu autoceļu katastrofālais stāvoklis.

Kārtējie remonti un ceļu lāpīšana problēmu neatrisina. Ir jābūvē mūsdienīgas automaģistrāles. Slikto ceļu dēļ mēs zaudējam būtisku kravu daļu, jo daži pārvadātāji apiet Latviju un no prāmja nobrauc Lietuvas ostā Klaipēdā. Otra problēma saistīta ar robežu šķērsošanu. Tā kā 80% pārvadājumu ir uz Krieviju, tad problēma ir ar Krievijas robežas šķērsošanu. Tā ir jārisina starpvaldību līmenī.

Prāmju satiksmes attīstība stimulē kravu plūsmas piesaisti caur Latviju. Šogad kravu pārvadājumu aktivitāte ir pieaugusi; mēs ceram, ka šī tendence saglabāsies. Savu lomu šajā ziņā spēlē arī Ventspils, kas ir prāmju kravu pārvadājumu centrs Latvijā."