2025.gada 9 mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 6,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par gandrīz 15% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā. Kravu apjoms turpina pieaugt visos trīs lielākajos segmentos – naftas produktu, akmeņogļu un ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās.
Šis gads zīmīgs ar faktu, ka Ventspils osta kļuvusi par unikālu loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem.
Ventspils brīvostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Igors Udodovs: “Šī gada trešo ceturksni iesākām ar platu soli uz priekšu, lai nostiprinātu savas pozīcijas kā nozīmīgs spēlētājs gan atkrastes, gan iekšzemes atjaunojamās enerģijas parku attīstībā Baltijas valstīs. Vasarā trīs Ventspils krustojumi pielāgoti lielgabarīta kravu transportēšanai, tādējādi padarot Ventspili par reģionā unikālu loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem. Šobrīd jau tas aktīvi tiek izmantots. Varam teikt, ka “Stena Line Ports Ventspils” šobrīd apstrādā lielākās šāda veida kravas Eiropā. Izmantot Ventspils dabiskās un infrastruktūras priekšrocības ir svarīgi gan Latvijas energoneatkarības, gan ekonomikas sekmēšanai. Piepildoties prognozēm, loģistikas koridora pienesums tieši ostai piecu gadu griezumā mērāms vairākos miljonos eiro.”
Gandrīz puse no visām kravām (2,9 miljoni tonnu), kā arī lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija lejamkravu grupā – pārkrauto naftas produktu apjoms pieaudzis par 39%. Otrajā vietā pēc apjoma ir Ro-Ro kravas – 1,2 miljoni tonnu 9 mēnešos, kas ir palielinājums par 22%. Šogad aktīvāka bijusi arī Kazahstānas akmeņogļu pārkraušana – 1,1 miljons tonnu, kas ir par 60,5% vairāk nekā pirms gada.
Ventspils ostā strādājošie termināļi pārkrāvuši arī dažādus koksnes (granulas, šķelda, kokmateriāli) un lauksaimniecības (biodīzeli, palmu un saulespuķu eļļas, labību, iesalu, rapša un kliju granulas, zirņus u.c.) produktus, šķidro ķīmiju, kūdru un vēl citas kravas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājusies koksnes un lauksaimniecības produktu pārkraušana, kā arī ieviesto sankciju dēļ pilnībā apstājusies mangāna rūdas pārkraušana.
Ventspils brīvosta ir otra lielākā Latvijas osta pēc termināļos pārkrauto kravu apjoma un viens no lielākajiem industriālajiem centriem Latvijā. Ventspils brīvostas stratēģiskās attīstības koncepcija paredz ostas attīstības transformāciju no fosilo energoresursu tranzītostas uz enerģijas ostas konceptu, kas ietver fosilos energoresursus, atjaunīgo un ūdeņražekonomiku, kā arī pārtiku kā enerģijas avotu.
Komentāri (5)
Šis man nedaudz atgādina preses relīzes no lielās kaimiņ valsts. Tu ļoti lielījās, ka septembrī automašīnas Lada Iskra pārdošanas apjomi fiziskām personām palielinājušies par 55%, bet vēlāk izrādījās ka augustā šo modeli nopircis tikai viens cilvēks, bet septembrī 55.
Tā jau likās, ka tev ar pelēko vielu tā švakāk un te kā naglai uz galvas - no 1 uz 55 būtu 5400% pieaugums, nevis 55%. Varbūt šis atvērs acis, ka jābeidz portāls piesārņot un kāda pamatskolas grāmata jāizlasa spriestspējas paaugstināšanai.
Osta malači - lai izdodas sasniegt pat 25% pieaugumu uz gada beigām!
Sava taisnība Pilsētai ir. Kuģi ienāk tik reti, ka noteiktā laikā periodā viens kuģis var radīt lielu apgrozījuma lēcienu pret šo pašu laika periodu iepriekš.
Nu paga, paga. 2025.gada 9 mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 6,5 miljonus tonnu kravu.
Ja pieaugums ir 15% no pagājušā gada, tas ir 847 tūkstoš tonnas!! Tas ir 20-30 vidēja izmēra kuģi vairāk kā pagājušajā gadā gada pirmajos 9 mēnešos. Nu neiet te runa par vienu kuģi un lielu apgrozījuma lēcienu. 15% ir daudz arī uz pagājušā gada bāzes un par to ir jāpriecājas. Pilsēta ir heiteris, kurš jebkurā situācijā uzbrauks un vēl neprecīzi, neiedziļinoties.
Prasmīgi nobildēts,tas gan.Kuģis izskatās diezgan iespaidīgs,kaut gan īstenībā tāda "tupele" vien ir...