Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar nozari ir izstrādājusi Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.-2027.gadam, kas ietver stratēģiskus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas ostu konkurētspēju un attīstību trīs gadu periodā.
Izstrādāta lielo ostu attīstības ceļa karte turpmākajiem trim gadiem
5EM norāda, ka ceļa karte nosaka galvenos attīstības virzienus, kas palīdzēs ostām kļūt par spēcīgām Latvijas ekonomikas, tranzīta un loģistikas atslēgām, veicinot valsts izaugsmi un piesaistot investīcijas.
Ieviešot ceļa kartē plānotās aktivitātes, paredzamais kravu apgrozījums Latvijas ostās līdz 2027.gadam veidotu aptuveni 47 miljonus tonnu, kas ir par 11 miljoniem jeb 30,6% vairāk nekā 2024.gadā. Savukārt pasažieru skaits, iekļaujot kruīza kuģu pasažierus, ostās līdz 2027.gadam sasniegtu vienu miljonu, kas ir par 600 000 pasažieru vairāk nekā 2024.gadā.
Vienlaikus plānots, ka rūpnieciskās ražošanas apgrozījums ostās pieaugtu par 10%.
Ceļa kartē par diviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīta kravu apmēra palielināšana un dažādošana, kā arī ostu konkurētspējas un produktivitātes kāpināšana, kā arī izvirzītas vairākas iniciatīvas, lai veicinātu efektitivātes palielināšanu un digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un militārās mobilitātes stiprināšanu.
Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karte nosaka sešus stratēģiskus rīcības virzienus, iekļaujot vairāk nekā 80 aktivitāšu mērķu sasniegšanai. Tostarp viens no rīcības virzieniem ir jauni tirgi un eksporta veicināšana, kas ietver pasākumus, kas saistīti ar ārējo tirgu apguvi, atbalstu eksportētājiem un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās atbalsta programmas. Savukārt investīcijas piesaistes virzienā plānotas aktivitātes, kas veicina investīcijas industrializācijas projektos ostās.
Ostu infrastruktūras attīstības virzienā tiks pievērsta uzmanība investīcijām publiskajā infrastruktūrā, savukārt ostu darbības optimizācijas un savstarpējās sadarbības, kā arī ostu pārvaldības modeļa pilnveides virzienos ceļa kartes pasākumi būs vērti uz ostu pārvalžu efektivitātes uzlabošanu, administratīvo izdevumu samazināšanu un kredītu pārfinansēšanu.
Vienlaikus plānoti "Zaļās pārkārtošanās", digitalizācijas un inovācijas pasākumi, kas paredz rīcības uz ostu zaļās infrastruktūras attīstību, alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, digitalizāciju un moderno tehnoloģiju ieviešanu. Savukārt militārās mobilitātes un aizsardzības industrijas loģistikas ķēdes pasākumi ir orientēti uz ostu kā stratēģiski svarīgu objektu pozicionēšanu valsts aizsardzībā.
Ministrijā atzīmē, ka dokuments izstrādāts sadarbībā ar Latvijas lielo ostu pārvaldēm, tostarp Rīgas, Ventspils un Liepājas, kā arī ar stividorkompānijām, ostu uzņēmējiem, uzņēmēju organizācijām un citām ministrijām, lai veidotu konkrētus rīcības virzienus un atbalsta pasākumus Latvijas lielo ostu attīstībai.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka Latvijas lielo ostu attīstība ir būtiskākais elements, lai nostiprinātu valsts loģistikas un transporta sektoru.
Viņš pauž, ka ar šo ceļa karti Latvija tiecas ne tikai uz ostu modernizāciju un efektivitātes palielināšanu, bet arī uz ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu. "Latvija vēlas, lai tās ostas ir konkurētspējīgas un inovatīvi transporta mezgli, kas piesaista investīcijas un sekmē ekonomisko attīstību. Šī ceļa karte veidos jaunas iespējas uzņēmējiem, vienlaikus rūpējoties par vidi un drošību," piebilst Valainis.
Ministrijā informē, ka ceturtdien, 3.aprīlī, plkst.14 notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kurā tostarp plānots skatīt jautājumu par Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.-2027.gadam.
Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.
Komentāri (5)
Man nepatīk pats koncepts - Brīvosta. Kas no kā atbrīvoja šo ostu? Parasta teritorija, kas norobežota no “ārpasaules”, kāds apsaimnieko, kāds privatizē un ir atbrīvota no kaut kādiem nodokļiem. Atkal garām kasei! Brauciet pa ostu - celtņi stāv, ir kādi 150 darba piedāvājumi, tātad...mirstošs gulbis.
sāc skatīties, kas tur ir un kā, kam iedota kuģu bunkurēšana?
Kāpēc pašvaldība nostājās malā kā ventspilnieku pārstāve, kur paliek ostas darba nauda, kāpēc vietējie iedzīvotāji tur neatrod darbu, bet aizbrauc vai katru dienu brauc strādāt uz citu pilsētu?
Tirdzniecības tarifu pieņemšana no Amerikas puses pasliktinās ostu darbu.
Risinājums nav atrasts. Zaļais ūdeņradis ostu nenoslogos, tikai daļu no tās. Uzņēmumiem ostā nodokļu vajadzībām ir jāuzrāda peļņa.
Osta nevar būt personu grupas rokās; preču nosūtīšanai vai pārkraušanai ir jāstrādā valsts ekonomikai, nevis investoru shēmām. Kamēr viss paliek nemainīgs, nerīkojiet sanāksmes, slodzes nepalielināsies. Ostas attīstības atbalsta fonds
Citu pilsētu iedzīvotājiem vajadzētu apskaust ventspilniekus, jo Ventpilī ir osta, ir darbs, ir rosīga pilsētas dzīve! Jums nepietiks ar velosipēdu celiņiem; tie ir privātpersonu projekti. Ventspils ir stratēģiska pilsēta, nevis pamests lauku dīķis. Osta ir osta, tas izsaka visu, jau sen ir laiks pašvaldībai atkāpties, dot darbu fotogrāfam, tās pašas sejas...
Agrāk, kad arī domei/ pilsētai bija iespēja pārstāvēt iedzīvotāju intereses ostā tā darbojās. Protams, bija kaut kādi kritumi, kas saistīti ar globālo situāciju, bet visu laiku tika meklēti risinājumi, investēts ražošanā, tās attīstībā, investoru piesaistē, jo beigu galā- tas saražotais jau tiek arī eksportēts un attiecīgi nodrošina arī ostai darbu. Ventspils ir izcils piemērs loģiskajai domāšanai, jo 2000'šo gadu sākumā tā sāka strauji attīstīt ražošanu, kas bija netipiska rīcība ostas pilsētai. Bet nu varam novērtēt šo, jo bez ražošanas attīstības mūsu pilsēta būtu diez gan bēdīgā situācijā, ja tā vēl vispār būtu.
Bet nu šobrīd esošais ostas pārvaldības stils izskatās, ka mēģina mums dot ieskatu, cik slikti varēja būt. Pilsēta jau viena nevar piesaistīt investorus, lai varētu tos piesaistīt ir jābūt ciešai, uz mērķi orientētai sadarbībai, piedāvājuma kompleksam ar ostu. Bez ostas sadarbības tas nav iespējams.
Tukšu vārdu kopums. Kur ir pilsētas un ostas attīstība?
Kāpēc prezidenta vēlēšanas ilgst 4-5 gadus? Tāpēc, lai tiktu ievēlēts uz nākamo termiņu, viņam jāatskaitās par padarīto darbu. Jūs domājat, ka pēc vēlēšanām būs jaunas sejas. Arī tagad visur tiek publicēti raksti ar intervijām ar Lembergu vai viņa sievu. Ir pienācis laiks saprast, ka tā ir pagātne. Tas ir prom, tie visi ir Ventspils deputāti. pilsētas attīstībā izmaiņas nebūs