Turpinās Ventspils pilsētas domes dialogs ar Satiksmes ministriju par visām pusēm pieņemamāko ostu pārvaldības reformas pabeigšanu. Ministrija atbalsta pašvaldības priekšlikumus, bet jautājumi joprojām paliek. Ministrija piekrīt industriālās zonas pārvaldi nodot pašvaldībai, kā piedāvā Ventspils pilsētas dome.

Taču vienlaikus piedāvā pārņemt arī visas parādsaistības. Par šo un citām sarunu procesa niansēm kārtējā preses konferencē žurnālistus informēja pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Kopš Ventspils pilsētas pašvaldība atstādināta no dalības Brīvostas pārvaldē, pagājuši jau vairāk nekā četri gadi un nomainījušās divas valdības. Un tikai pašreizējā valdībā pašvaldībai ir izdevies veidot konstruktīvu dialogu ar Satiksmes ministriju un ministru Kasparu Briškenu. Nesen Satiksmes ministrija sniedza prezentāciju ventspilniekiem par savu redzējumu, kā pabeigt reformu.

Kā pozitīvāko starprezultātu pašvaldības un ministrijas dialogā Vītoliņš min vienotu viedokli par nepieciešamību atgriezt pašvaldības pārstāvjus pie ostas pārvaldības. Taču, kā jau iepriekš tika rakstīts, ministrijas piedāvātais modelis paredz padomes izveidi, kurā darbotos trīs cilvēki, – divi valsts pārstāvji un viens pašvaldības pārstāvis. Šis priekšlikums ventspilniekos rada pretenzijas nevienlīdzīgas pārstāvniecības dēļ. Ņemot vērā pašvaldības īpašuma ieguldījumu brīvostas aktīvos, pilsētas dome prasa nodrošināt sev vienlīdzīgas tiesības, risinot būtiskākos jautājumus – tādus kā budžeta, investīciju programmas apstiprināšana, ostas pārvaldnieka iecelšana u.c.

«Nopietna diskusija notika arī par vienota pārvaldības modeļa piemērošanu visām trim Latvijas lielajām ostām. Pret to ir Liepājas osta,» turpināja Vītoliņš. Šobrīd Liepājas ostu pārvalda deviņu cilvēku valde – pa trim valsts, pilsētas un komersantu pārstāvjiem. Turklāt komersantu kandidatūras valdē apstiprina Liepājas pilsētas dome. Respektīvi, reāli pilsētai valdē ir sešas balsis no deviņām.

Vītoliņš kā pozitīvu nosauca lēmumu saglabāt pašreizējo Ventspils brīvostas pārvaldes juridisko statusu kā publisku atvasinātu personu. Tas varētu nozīmēt, ka pirms četriem gadiem dibinātās kapitālsabiedrības Ventas osta laikmets ir beidzies. Tomēr neviennozīmīgu vērtējumu rada ministrijas ierosinājums virs visām ostu padomēm izveidot valsts kapitālsabiedrību, kas risinātu ostu stratēģiskās plānošanas un finansēšanas jautājumus. Vienlaikus paredzēts pastiprināt ostas pārvaldnieka pilnvaras. Pie šāda pārvaldības modeļa nav skaidrs, kādas reālas tiesības būs ostas padomei, savas šaubas pauda Vītoliņš. Un arī piedāvātā modeļa precedenta – ar kapitālsabiedrību virs ostu padomēm un ostas pārvaldnieka pastiprinātajām pilnvarām – jurisprudences praksē Latvijā pagaidām nav bijis.

Satiksmes ministrijas prezentācijā tika izvērsta arī tēma par pārvaldības sadalījumu starp klasisko ostu un industriālo zonu. Ministrija piekrīt industriālo zonu nodot pilsētas pašvaldībai. Bet – ar visām parādsaistībām, kas, pēc neoficiālas informācijas, pārsniedz 20 miljonus eiro. Turklāt industriālās zonas uzturēšanai būs nepieciešami 1,7 miljoni eiro katru gadu. Pagaidām nav skaidrs, vai industriālā zona nodrošinās pietiekami daudz ienākumu, lai pašvaldība varētu to uzturēt un attīstīt.

Lasi vēl

Komentāri (7)

  • -1
    žurka Pirms 2 nedēļām, 2 dienām

    Ventspils dome - paši ievārījāt, paši tagad izstrebiet!

  • -2
    domāju Pirms 2 nedēļām, 2 dienām

    Ko dome ievārīja? Tolaik brīvosta bija APP ar valsts un pašvaldības vienādām tiesībām un ietekmi. Tad kādam ienāca prātā, ka jātaisa VAS un akcijas jākotē biržā. Tagad atkal būs APP, tikai ar mazāku pašvaldības ietekmi.

  • -1
    žurka Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    to domāju
    Domes darbiniekiem izlases veida atmiņa. :) Labāk palasiet sava elka un tā labās un kreisās rokas amatpersonas deklarācijas, sevišķi 2004.gada, varbūt parādīsies vēl kāda rieva smadzenēs.

  • -1
    Vadims Kevrelis Pirms 2 nedēļām, 2 dienām

    Kas tā par industriālo zonu un vēl ar parādsaistībām.

  • 0
    Kristiāna Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Nevar būt, ka cilvēks, ticis līdz formas tērpam, nezin kas ir industrija!
    Nu tad - tā ir rāžošana! Un līdz ar to industriālā zona - telpas, kurās atrodas ražošana, daudz lielāks darba vietu skaits nekā VBP.
    Tostarp, ja lasīts ir mazliet vairāk nekā 1 medijs, tad zināms, ka ražošanas ēku celtniecībai nepieciešams kredīts, kas līdz atmaksas beigām arī skaitās parādsaistības.

  • 0
    ^^—^^ Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Žurkai - Nevis dome kaut ko ievārīja, bet "konservatīvie", kam ceļš uz ostu privatizāciju [kura interesēs?] jau bija ierakstīts priekšvēlēšanu programmā, tikai to nesaprata ne tauta, ne žurkas - un ievēlēja.

  • 0
    Vadims Kevrelis Pirms 2 nedēļām, 1 dienas

    Kristiāna: Jūs manu formu liekat mierā, šī forma pienācās atbilstoši dienestam un tikt pie tādas formas nemaz tik viegli nevarēja un šī forma ir pieredzējusi visas ostā esošo ražošanas uzņēmumu attīstību tā teikt uzplaukumu.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: